Mēdz teikt, ka pirtī nerunā par politiku un reliģiju. Mednieki teiktu, ka šis saraksts ir nepilnīgs, un klāt pievienotu labāko kalibru, labāko suņu šķirni un… to, ar ko ir pareizāk doties dzinējmedībās – karabīni vai bisi.

Karabīne pret bisi. Drošības aspekts

Šī diskusija nereti rodas mednieku domubiedru grupās, jo strikts viedoklis ir teju vai katram. Ir dzirdēts par kolektīviem, kuros medību vadītājs aizliedzis uz masta stāvēt ar karabīni drošības apsvērumu dēļ. Kādēļ? Jo karabīnes lode spēj nolidot daudz tālāk nekā gludstobra ieroča lode. Arī tādēļ, lai medniekiem nekārotos raidīt vairākus simtus metru tālus šāvienus skrejoša dzīvnieka virzienā. Arī lūkojoties pēdējo gadu laikā notikušo nelaimes gadījumu statistikā, lielākoties vainīgā rokās ir bijusi tieši karabīne. Jājautā – vai tāpēc, ka tā patiešām ir bīstamāka, vai tomēr tāpēc, ka tā dzinējmedībās ir sastopama biežāk nekā gludstobra ierocis? Jā, lodes lidojuma distance abiem ieročiem ir būtiski atšķirīga, un tā ir atkarīga no lodes veida, kalibra, stobra garuma un citiem ārējiem apstākļiem. Piemēram, Latvijā populārā .308 kalibra lode, izšauta 45 grādu leņķī, spēj lidot no apmēram pieciem līdz septiņiem kilometriem. Turpretī 12. kalibra gludstobra lode nolido apmēram kilometru. Tas ir, ideālos apstākļos, nesaduroties ar šķēršļiem, kas medībās ir rets gadījums. Jāpiebilst, ka šajā gadījumā runājam par maksimālo, nevis efektīvo šaušanas distanci. Arī kilometrs ir gana liela, bieži vien nepārredzama distance, tādēļ drošības noteikumi par bīstamajiem leņķiem, distanci līdz dzinējiem un šaušanu pāri kalna korei nešķiro, vai mednieka rokās ir karabīne vai bise. Noteikumi visiem ir vienādi. Vienīgi reizēm dzinējmedību līnijā vadītājs palūdz ar karabīni mastā iekšā vispār pat nešaut.