13.8 °C
Lai arī Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka saules paneļu paredzamais kalpošanas ilgums ir 25–30 gadi un patlaban, kā arī tuvākajos gados netiekot prognozēts būtisks nolietotu saules paneļu vai to atkritumu apjoms, tomēr ir skaidrs, ka nelielos daudzumos tie parādīsies. Tāpēc svarīgi, ka par apsaimniekošanas risinājumiem saules paneļu lietotāji ir informēti jau laikus un brīdī, kad panelis savu laiku būs nokalpojis, zinās, kas ar to darāms.
Ražotāju atbildības sistēma
Saules paneļi ietilpst elektrisko un elektronisko iekārtu grupā, un Eiropas Savienības (ES) direktīva paredz, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem un importētājiem jāuzņemas atbildība par savu produktu (to skaitā saules paneļu) apsaimniekošanu pēc to kalpošanas laika beigām, stāsta ministrijā. Pozitīvā ziņa ir tā, ka saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu komersantiem, kas laiž tirgū fotoelementu (saules) paneļus, ir pienākums nodrošināt šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanu pašiem vai slēdzot līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas operatoru, kurš nodrošina šo iekārtu atkritumu savākšanu un turpmāku pārstrādi. Taču sava atbildība ir arī paneļu īpašniekiem – pēc nokalpošanas tie jānodod apsaimniekotājiem.
Iedzīvotāji saules paneļus var nodot, vienojoties ar savu atkritumu apsaimniekotāju, tāpat arī nododot tos atkritumu šķirošanas laukumos vai atkritumu poligonos, iepriekš ar tiem sazinoties.
“Ja iedzīvotājiem ir kāds sabojāts saules panelis, viņi to var bez maksas nodot nolietotās elektronikas savākšanas vietās, kas ir visos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos,” norāda ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. Sev tuvāko laukumu var atrast interneta vietnē: www.skiroviegli.lv. Atlasot atkritumu veidu Elektriskās un elektroniskās iekārtas, uzrādīsies iespējamās paneļu nodošanas vietas. Ja ir lielāki savācamie apjomi, jāsazinās ar specializētajiem nolietotās elektronikas savākšanas uzņēmumiem, piemēram, AS BAO, un jāvienojas par to savākšanu vai nodošanu.
Kas jāievēro
Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai tirgū tiek piedāvāti divu veidu saules paneļi – silikona un plānplēves paneļi. Iegādājoties saules paneļus, KEM aicina pievērst uzmanību to veidam, lai pēc to lietošanas beigām būtu skaidrs, kā tos apsaimniekot.
Silikona paneļi (monokristāliskie un polikristāliskie) veido vairāk nekā 95% no mūsdienās pārdotajiem saules enerģijas paneļiem. Šāda tipa paneļos ir saules baterijas, kas izgatavotas no kristāla silīcija struktūras. Otrs paneļu veids ir plānplēves paneļi. Plānplēves saules baterijās ir plānas pusvadītāju materiāla kārtas, piemēram, kadmija telurīds (CdTe) vai vara indija gallija diselenīds (CIGS), slāņots uz nesoša materiāla, piemēram, stikla, plastmasas vai metāla. Tāpēc saules paneļos ir iespējama kadmija klātbūtne. Tiesa gan, lai šādu saules paneļu atkritumus uzskatītu par bīstamiem, jāņem vērā tajos esošo bīstamo vielu koncentrācija. Pašreiz KEM rīcībā neesot datu, kas pierādītu, ka saules paneļu atkritumus būtu pamatoti uzskatīt par bīstamajiem atkritumiem atbilstoši ES un Latvijas normatīvajiem aktiem.
Tomēr, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO informē, ka privātpersonas ZAAO EKO laukumos nelielos apjomos bez maksas var nodot nolietotus saules paneļus, kas nesatur kadmiju. Ja, nododot saules paneli, laukuma darbiniekam nav iespējams pārliecināties, ka tas nesatur kadmiju, to nepieņems. Kā apliecinājums par kadmija neesamību var kalpot ražotāja marķējuma uzlīme, kurā norādīts, ka izstrādājums nesatur kadmiju. Tam der pievērst uzmanību. Ja rodas sarežģījumi nodot saules paneļus šā iemesla dēļ, ieteicams sazināties ar bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem/pieņemšanas punktiem.
Nododot saules panelim jābūt neizjauktā veidā.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
#LVAF #praktiskizals
