Visierastākais variants, kā cilvēki izvēlas veidot sakņu dārzu, ir dobes. Tam ir savi iemesli, tās ir ērtas lietošanā, pietiekoši labi pārredzamas, taisnās rindas rada kārtības iespaidu dārzā. Kad dārzeņi ir paaugušies, tas sniedz arī labu vizuālo iespaidu. Dažādās krāsu gammas un formas ir labs baudījums acīm, un, protams, novāktā raža ir baudījums vēderam. 

Sāksim ar dobes garumu. To nevajadzētu veidot garāku par 10 m. Garākās dobēs jātērē pārāk daudz laika, lai pārvietotos. Šķērsām pāri kāpšana dobei nav labākais veids, jo tā var gan traumēt dārzeņus, gan nomīcīt dobes malas, kas paātrinās dobes izžūšanu. Dobes platums ir viennozīmīgi saistīts ar optimālu tās apkopšanu. 

Lai dobi racionāli izmantotu, tad tās platums ir, sākot no 75 cm, nākamais standarta variants var būt 110 cm. Platākās dobēs ir apgrūtināta apkopšana, jo, līdzko jāstiepjas līdz dobes vidum, tas pirmkārt draud ar muguras sastiepšanu un nepatīkamām sāpēm, otrkārt var zaudēt līdzsvaru un iegāzties dobē, sabojājot dārzeņus.