15.7 °C
Jūnijs ir vienīgais mēnesis ar garākajām dienām un īsākajām, cerams, arī siltākajām naktīm. To steidz izmantot kultūraugiem kaitīgie organismi, lidojot, rāpojot, barojoties un vairojoties.
Kāpostu attīstības sākumā stādījumos aktivizēsies agrā kāpostu muša. Pie auga pamatnes šķilsies kāpuri, kas sāks baroties ar vēl mazajām kāposta saknēm. Kāpostu vēlās mušas kāpuriem barības bāze kļūs apjomīgāka, kāpostaugs kļuvis izturīgāks un no dažu kāpuru klātbūtnes bojā neaizies. Jebkurā gadījumā, ja kāposts ieguvis zilgansārtu nokrāsu, izskatās apvītis un neveselīgs, tad, atrodot saknēs baltus kāpurus, augs ar visiem iemītniekiem izvācams no stādījuma.
Pirmie kāpostu cekulkožu īpatņi kāpostu stādījumos atlidoja maija vidū, bet šomēnes to apdraudējums kļūs nopietnāks. Jūnijā nelielie pelēkie taurenīši steidzas dēt olas lapu apakšpusē, jo līdz rudenim cekulkodēm jāpaspēj radīt vairākas paaudzes.
Pēc nedēļas no oliņām izšķilsies kāpuri, kuru bojājumi būs vērojami gan uz galviņkāpostiem, gan uz ziedkāpostiem.
Pirmo pieaugušo īpatņu parādīšanos un to blīvumu stādījumā var diagnosticēt ar feromonu lamatām, kam regulāri jāmaina lipīgās līmes grīdiņas, jo dažkārt gadās, ka tauriņiem pietrūkst vietas, un tad lamatas darbojas kā cekulkožu pievilinātājs.
Silts laiks jūnijā uz biešu sējumiem atvilinās biešu mušas. Kaitēklis lapu apakšpusē dēs baltu oliņu kopas, no kurām izšķilsies kāpuri.
Tie barosies slēpjoties, sabojās lapas audus starp abām epidermām. Ilgstoši karstos un saulainos laikapstākļos oliņas sažūs un kāpuri neizšķilsies. Mušai vasarā ir divas paaudzes, bet augiem bīstami ir pirmās paaudzes kāpuri, jo lielai lapu masai kāpuri nespēj kaitēt. Mēreni siltā un mitrā jūnijā galda biešu stādījumos iespējamas pirmās pupu laputs kolonijas – tās meklējamas lapu apakšpusē.
Sīpolu muša jūnija vidū sīpolu lakstu padusītēs sāks dēt olas. Kāpuri siltā laikā izšķilsies jau pēc nedēļas. Tad tie dosies baroties uz sīpola iekšieni, un sīpola attīstība būs apdraudēta. Kāpuru invāziju kopā ar karstu un sausu laiku augi, visticamāk, nepārcietīs vai arī dzeltēs un ievērojami atpaliks attīstībā.
Ieteicams invadētos sīpolaugus no stādījuma izvākt un iznīcināt, jo mušai gadā attīstās divas paaudzes.
Vairāk par divām paaudzēm attīstās sīpolu lakstu puskodei, tādēļ arī kodes bojātie augi izvācami no stādījuma.
Lai izvairītos no burkānu mušas bojātām saknēm rudenī, pavasarī jādomā par izvēlētās šķirnes attīstības īpatnībām un sējumu izvietojumu. Kaitēklis nebojās burkānus, kuru saknes pieres daļa neizvirzās virs augsnes, bet muša, modusies jūnija sākumā, nesekos sējumam, kas izvietots tālu no pagājušās sezonas burkānu platībām. Vizuāli pamanāmāks burkānu kaitēklis ir burkānu lapu blusiņa, kas, pārziemojusi eglēs, dosies uz tuvāko burkānu sējumu. Blusiņas kāpuri sūks sulu no lapām, tās neaugs, deformēsies, saknes nespēs attīstīties un kļūs rūgtas.
Visas minētās dārzeņiem kaitīgās mušas pielips pie sējumos izvietotajiem dzeltenajiem līmes vairogiem. Mušu atpazīstamību un diagnostiku apgrūtina vējš, appūšot virsmu ar smiltīm, lietus un citi pielipušie kukaiņi. Nelielās platībās ar lipīgajiem vairogiem kaitīgo mušu populācijas izplatību var samazināt un pasargāt kultūraugus no invāzijas.
Interneta adresē noverojumi.vaad.gov.lv katru dienu papildināsies informācija par kultūraugu attīstību, kā arī Latvijas novadu kultūraugu sējumos un stādījumos novēroto nekarantīnas slimību un kaitēkļu izplatību un attīstību.
