Pēdējo gadu klimatiskie apstākļi Eiropā radījuši labvēlīgus nosacījumus egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) savairošanās uzliesmojumam daudzās valstīs. Arī Latvijā pēdējos divos gados būtiski pieauguši mizgrauža radītie postījumi, tāpēc no šāgada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam daļā valsts teritorijas ir izsludināta ārkārtējā situācija šā kaitēkļa ierobežošanai – otro reizi pēdējo 15 gadu laikā.

Aicinājām uz sarunu AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītāju Ediju Leišavnieku, kurš skaidroja situāciju valsts mežos un dalījās padomos par to, kā atpazīt mizgrauža invadētos kokus, kad un kā rīkoties, lai mazinātu egļu kaitnieka tālāko izplatību, un kā minimizēt riskus meža audzēšanā.

Mizgrauzis un tā radītais posts

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir apmēram 5 mm liela vabole, kurai zobi nav jāmeklē mutē, bet gan mugurpusē uz vaboles ķermenim raksturīga veidojuma – ķerrītes. "Tas ir postošākais kaitēklis parastajai eglei (Picea abies) visā tās dabiskās izplatības areālā Eiropā un Āzijas ziemeļdaļā. Šā kaitēkļa izplatībai labvēlīgi apstākļi ir karstas, sausas vasaras, kā arī vētras, kad mizgrauzis savairojas vēja sagāztajās un nolauztajās eglēs. Nereti kaitēkļa nodarītie postījumi ievērojami pārsniedz vētras radītos," stāsta Edijs Leišavnieks.