Saistībā ar to, ka viņa oficiālais vārds ir ļoti garš, šajā materiālā dēvēsim viņu uzvārdā, proti, tieši tā, kā viņu, vienu no atpazīstamākajiem modernās mākslas zīmoliem, pazīst visā pasaulē visās vēl dzīvajos esošajās paaudzēs. Lai cik arī neviennozīmīgi šī māksla joprojām vērtēta. Pablo Pikaso.
Agrīnie gadi
Pikaso dzimis 1881. gada 25. oktobrī Spānijā kalnainā piejūras pilsētā Malagā pašos Andalūzijas dienvidos. Dzemdību pieņēmēji uzskatījuši, ka pasaulē nācis nedzīvs mazulis, tāpēc vienkārši pametuši viņu turpat uz galda, lai pievērstos izmocītās sievietes apkopšanai. Taču dakteris dons Salvadors, jaundzimušā tēvocis pa tēva līniju, tomēr vēlējies gluži droši pārliecināties par tik strauji noteiktās diagnozes atbilstību realitātei. Tagad grūti pateikt, kāpēc viņš kā mediķis izvēlējies tieši tādu pārbaudes metodi, taču, noliecies pāri mazulim, viņš iepūtis tieši sejā krietnu devu cigāra dūmu. Efekts bijis acumirklīgs: jaundzimušais savaikstījies un sācis brēkt pilnā balsī, tādējādi tomēr apliecinot savas tiesības ierasties šajā pasaulē. Un, izrādās, ieradās viņš patiešām interesantai, ļoti savdabīgai un arī pietiekami garai dzīvošanai.
Pikaso tēvs dons Hosē pats bija mākslinieks un vietējā mākslas muzeja vadītājs. Savdabīgā kārtā viņš bija īpaši specializējies tieši baložu attēlošanā, jo tādas gleznas nezin kāpēc dāsni pasūtīja apkaimes iedzīvotāji, un mazliet vēlāk viņš uzticēja talantīgajam dēlam pabeigt un detalizēti izzīmēt neskaitāmus savus darbus ar baložiem. Savukārt māte Marija nevarēja lepoties ar īpašiem talantiem, toties kopš agras bērnības prata pārvarēt visnelāgākās dzīves grūtības. Viņas tēvs jeb tātad Pikaso vectēvs savulaik labākas dzīves meklējumos bija devies uz Antiļu salām, taču no turienes vairs neatgriezās, tāpēc Marijas mātei nācās vienai pašai audzināt četras meitas. Lūk, un smagajā ikdienā nosacītais brīnums ar pašas mazā dēlēna it kā divkāršo nākšanu pasaulē Marijai šķita kā visīstākā debesu dāvana. Viņa nesatricināmi ticēja: dēlam paredzēta spoža nākotne, un jau kopš mazotnes nenogurstoši centās to iegalvot arī viņam.