Pirms vairāk nekā 160 gadiem brīnišķīgi skaistā vietā Daugavas krastā, netālu no vietas, kur tagad satiekas "pagātne, tagadne un nākotne" – Likteņdārza, mazs puisēns, no smiltīm būvējot pilis un no klucīšiem – mājas, jau sapņoja par fantastisku pasauli, kur cilvēki dzīvos laimīgi un labklājībā. Paies gadi, un Kārļa Baloža idejas par labklājīgu pasauli laikabiedri diemžēl nesapratīs, pat nodēvēs viņu par jukušo. Vai tiešām viņa idejas bija tik trakas un neizpildāmas? Varbūt mēs tagad varam no viņa darbiem smelt vērtīgas zināšanas?
Kārlis no Madlienas Baložu dzimtas bija iemantojis savu senču hernhūtiešu (Brāļu draudzes kustība) garu. Kārļa Baloža vectēvs Andrejs bija hernhūtiešu tētiņš Sisegalē (Madlienā), uz savas ādas izjutis nežēlīgā barona Hānenfelda zvērības. Par nepaklausību baronam viņš sodīts pie kauna staba, bet nepadevies. Hernhūtiešu tētiņa pienākumus Madlienā turpināja veikt Andreja dēls Dāvids Balodis (1804–1864). Viņš kļūst par aizsācēju masveida pāriešanai pareizticībā Vidzemē 19. gadsimta vidū, cerot uz Krievijas cara apsolīto zemi, bet, to nesaņemot, Dāvida sekotāji viņu pašu nolādēja. Kārļa brālēns Pēteris Balodis – spilgta personība revolucionāro demokrātu kustībā – par savu darbību bija apsūdzēts un izsūtīts katorgā Sibīrijā, pēc soda izciešanas kļuva par izcilu ģeologu Jakutijā, Aldanas zelta pirmatklājēju un zeltrūpnieku.
Pie zināšanām pašmācības ceļā
Kārlis Balodis ir dzimis 1864. gada 20. jūnijā Bilstiņu pagasta Zīles krogā, Kokneses draudzē, kalēja Miķeļa Baloža un viņa sievas Annas (dzim. Ērgles) ģimenē. Kad Kārlim bija divi gadi, Miķelis nomira no plaušu karsoņa. Anna paliek viena ar trim maziem bērniem: vecākajai māsai Hermīnei bija astoņi gadi un vecākajam brālim Aleksandram divpadsmit. Bilstiņus nācies atstāt, visu tēva inventāru pārdot. Skolā Kārlis praktiski nav mācījies, jo pietrūka līdzekļu. Viņš pašmācības ceļā sagatavojās ģimnāzijas gala eksāmeniem un kā eksterns 1883. gadā tos nolika Jelgavas ģimnāzijā.
Viņam viegli padodas valodas – Kārlis apguva grieķu, vācu, krievu, latīņu valodu (vēlāk pievienojās citas valodas, pat ebreju). Viņa vecākā brāļa, ne mazāk talantīgā Aleksandra draugi tā arī sauca Kārli – par poliglotu un dzimušu matemātiķi, jo viņš viegli skaitīja pat lielos ciparus, izmantojot savu īpašo metodi. Pusaudža gados viņš sāka piepelnīties, taupīja uz visu, lai nopirktu grāmatas, pastāvīgi mācījās, alkatīgi uzsūca zināšanas.