Viena no leģendārākajām kristiešu svētlietām ir tā dēvētais romiešu centuriona Longīna šķēps jeb Likteņa šķēps, kuru pieņemts pieskaitīt šīs reliģiskās mācības centrālā personāža Jēzus ciešanu atribūtiem. Daudzi pauduši pārliecību, ka relikvija saglabājusies arī līdz mūsu dienām, lai gan pilnībā droša apstiprinājuma tam nav. Iespējams, tas tā ir arī tāpēc, ka vispār zināmi pat vairāki tādi artefakti, kas pārliecinoši pretendē uz šā romiešu karavīra ieroča godu. Turklāt agrākos laikos tādu eksemplāru bijis pat nesalīdzināmi vairāk...

Sveiciens no senā pagānu dieva un debesu dzelzs gabals

Kristiešu Bībelē savdabīgā sludinātāja Jēzus nāve aprakstīta šādi (aptuveni): “...taču viens no karavīriem ar savu šķēpu caurdūra Viņam ribas, un tūlīt sāka plūst asinis un ūdens...” Grūti, protams, spriest, kas šeit domāts ar to plūstošo ūdeni, taču vēstīts, ka šis romiešu karavīrs esot bijis centurions Longīns, bet viņa šķēpu, kas caurdūris krustā piesistā un jau tāpat mokoši mirstošā Jēzus miesu, dēvē par Likteņa šķēpu. Leģenda vēstī, ka ikviens šā šķēpa īpašnieks spēj iekarot visu pasauli, tāpēc cauri tūkstošgadēm to savā rīcībā centušies iegūt neskaitāmi dažādu valstu valdītāji.

Protams, lielākā daļa cilvēku joprojām jautā: vai patiešām šis šķēps, ar kuru tik smagi ievainots bezpalīdzīgs cilvēks, kaut kādā mistiskā veidā tieši no tā varētu iemantot absolūti pārdabisku spēku? Turklāt, izrādās, līdztekus šai galvenajai leģendai pastāv arī virkne citu versiju, kuras jau sākotnēji paudušas, ka tas tā itin nemaz nav.