Viņas mājā vergi aizdomīgi bieži mēdza kaut kur bez pēdām pazust...
Teju vai katrai nācijai ir savi tematiskie leģendārie gan pozitīvie, gan negatīvie varoņi. Saistībā ar pēdējiem var minēt ārkārtīgi negantas sievietes, piemēram, itāļu indētāju un slepkavu Lukrēciju Bordžiju, nevainīgu meiteņu asins izlējēju ungāru grāfieni Elizabeti (Eržbete) Batoriju vai vienkārši slimīgo krievu aristokrātisko sadisti Darju Saltikovu. Šajā ziņā, lai arī mazāk zināma, tomēr ne nieka nav atpalikusi arī kāda amerikāņu “speciāliste”.
Vergu tirgotāja meitas murgi
Mērija Delfīne Makartija nākusi pasaulē 1775. gada 19. martā īru izcelsmes haitiešu vergu tirgotāja Bartolomeja Luisa Makartija un viņa sievas Mērijas Džīnas Laveblas ģimenē. Kāda versija pauž, ka Mērijas vecāki gājuši bojā vergu sacelšanās laikā Haiti, un, iespējams, tieši tas kļuvis par iemeslu viņas nevaldāmajam naidam pret melnādainajiem. Tiesa, allaž gan uzsvērts, ka tas ir tikai viens no pieņēmumiem.
1800. gadā Mērija 25 gadu vecumā pirmo reizi apprecējās, kļūstot par sievu spāņu armijas virsniekam Ramonam de Lopesam. 1804. gadā ģimene devās braucienā uz Madridi, taču jau ceļojuma laikā nenoskaidrotos apstākļos Ramons pēkšņi nomira. Mērijai no viņa palika meita, kuru viņa dēvēja vienkārši par Borkitu. 1808. gada jūnijā Mērija apprecējās otro reizi. Šoreiz viņas izvēle bija kritusi par labu uzņēmējam un advokātam Žanam Blankem, no kura Mērija laida pasaulē vēl vienu meitu, kuru nosauca par Paulīni. Šī laulība ilga astoņus gadus, jo atkal patiešām dīvainos un pat ļoti aizdomīgos apstākļos Mērija kļuva par atraitni. Līdz tam brīdim Mērija bija aizbraukusi no Haiti un pārcēlusies uz Jaunorleānu, un tur par viņas trešo izredzēto lauleni kļuva zobārsts Leonards Luiss Nikolā Lalorijs. Viņu laulību ceremonija notika 1825. gadā, proti, kad pašai Mērijai bija apritējusi jau 50. gadskārta, un laikam lieki piebilst, ka viņas trešais vīrs bija ievērojami jaunāks. 1831. gadā ģimene iegādājās ekskluzīvu zemes gabalu ar necilu ēku Rojalstrītā (nosacīti – “karaliskā gatve”), ko jau pēc neilga laika neoficiāli sāka dēvēt par “Laloriju muižu”, jo Mērija ar vīru tur 1832. gadā uzbūvēja lepnu villu.