Hammaršelds nebija apdedzis kā pārējie 15 cilvēki, kas bija atradušies lidmašīnā, savukārt viņam pierē vīdēja lodes radīts caurums.
Mītiski slavenās Zviedrijas pilsētiņas Upsalas nomalē ir neliela kapsēta, kur mūža mierā dus vietējās universitātes profesori, bīskapi, aristokrāti un ievērojami valsts darbinieki, kuri savulaik spodrinājuši savas valsts slavu. Un tur ir arī kaps, kura pelēkajā piemiņas plāksnē izkalti vārdi: “Dāgs Hammaršelds”, un tur mūža mierā dus viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta zviedriem, ANO ģenerālsekretārs no 1953. līdz 1961. gadam, kurš diemžēl noslēpumainos apstākļos gāja bojā aviokatastrofā Āfrikā...
Kāds ģenerālis beidzot sāk runāt
Padomju propaganda Hammaršeldu dēvēja par “kolonizatoru līdzskrējēju” – par viņa aizraušanos ar Āfrikas lietu kārtošanu, savukārt amerikāņi – vienkārši par “nemierīgo Dāgu”. Viņu mēdz dēvēt par cilvēku, kurš savulaik it kā esot spējis ANO no “muldētāju klubiņa” pārvērst reālas politikas instrumentā. Tostarp vispārējā fanfaru sacelto trokšņu gammā lāgā nesadzirdētas palikušas kritiķu balsis, kas pauž, ka Zviedrija savu nelaimīgo ģenerālsekretāru pamanoties veikli pārdot jau vismaz trešo reizi. Divas reizes viņa bojāeju izmeklējošās nacionālās komisijas spēja tikai sakompilēt bezzobainus, faktiski nekam nederīgus slēdzienus. Savukārt pirms vairākiem gadiem, pompozi atzīmējot viņa 100. dzimšanas dienu, Stokholma no pagātnes konteksta esot izrāvusi tikai to, kas spēj nacionālo prestižu pacelt puslīdz starptautiskā līmenī, lai gan tas nekādi nesekmē viņa mīklainās nāves patieso apstākļu celšanu gaismā.
Un pēkšņi notika sprādziens – teju pusgadsimtu ilgušo klusēšanu pārtrauca atvaļinātais norvēģu ģenerālis Bjērns Egs. Tobrīd jau 87 gadus vecais vīrs, kurš 1961. gadā vadīja Kongo izvietotā ANO militārā kontingenta izlūkošanas daļu, acīmredzami nevēlējās aiziet no šīs dzīves kopā ar kādu viņam labi zināmu noslēpumu. Un viņš nāca klajā ar sensacionālu paziņojumu, kas ievērojami sekmēja vairāku desmitgažu laikā dažādo patiesības meklētāju pamatīgi izšķaidīto patiesās ainas mozaīkas iespējami veiksmīgāku salikšanu. Un kopš 1961. gada 18. septembra, kad pie toreizējās Ziemeļrodēzijas pilsētas Ndolas notika liktenīgā aviokatastrofa, tādu kopā nesaliekamu gabaliņu allaž bijis daudz.