Mūsdienās attīstītā katastrofu teorija pauž par to, ka visā cilvēces vēstures gaitā, jo sevišķi vissenāko civilizāciju pastāvēšanas laikā, ko tā dēvētā oficiālā zinātne joprojām nemaz nevēlas atzīt, uz mūsu planētas notikušas tik vērienīgas kataklizmas, ka to rezultātā bojā gājusi pārliecinoši lielākā daļa dzīvo būtņu, ieskaitot arī cilvēkus.
I
Par vienu no tādām kataklizmām, ko kristiešu Bībelē dēvē par grēku plūdiem, jau kopš neatminamām sendienām vēstī teju vai visu pasaules tautu folklora. Tostarp nav lāgā skaidrs, par ko šajā gadījumā īsti ir runa: par vienu un faktiski pēdējo no tādu kataklizmu virtenes vai tomēr par veselu sēriju tādu periodisku katastrofu? Protams, pilnībā izsmeļošas atbildes šeit nav, ir tikai dažādi pieņēmumi, un tie katrā ziņā ir visnotaļ interesanti.
Virkne neatkarīgo pētnieku pauduši uzskatu, ka tādas katastrofas savulaik bijušas sekas globāliem kosmiskajiem kariem, kuros bijusi iesaistīta arī mūsu planēta. Un šādi kari varētu būt notikuši vairākkārt, pirms aptuveni 13, 30 un 70 tūkstošiem gadu. Turklāt pirms 70 tūkstošiem gadu kādai nehumanoīdas izcelsmes citplanētiešu rasei izdevies novirzīt tieši uz Zemi gigantisku asteroīdu (vai arī jebkuru citu pietiekami liela izmēra kosmisku ķermeni), kas izraisījis neticami lielu un postošu megacunami, un tas savukārt nomēza no zemes virsmas lielāko daļu tolaik tur mītošo dzīvo radību. Ir pilnībā iespējams, ka tajā reizē notikusi arī Zemes ass nobīde, kas attiecīgi izraisījusi globālas klimatiskās izmaiņas.
Par labu hipotēzei par to, ka tāda katastrofa varētu būt notikusi aptuveni tajā laikā, runā arī gluži nesen noformētās atziņas, kuras pauda krievu profesionālais ģeofiziķis, paleoklimatologs un klimatisko katastrofu izraisītās ietekmes pētnieks Valērijs Jurkovecs un viņa kolēģis – DNS ģenealoģijas pētniecības profesors Anatolijs Kļosovs, kurš konstatējis, ka tieši tajā laika posmā krasi samazinājusies uz Zemes mītošo cilvēku populācija.