15.7 °C
Gluži noteikti ir tā, ka sarežģītos dzīves mirkļos daudzi mēģinājuši paklausīt savulaik kaut kur dzirdētam padomam pacensties sākt domāt par kaut ko labu un patīkamu, turklāt gan jau tas arī kaut ko devis un depresija patiešām sākusi izplēnēt. To, kāpēc un tieši kā tas notiek, centušies noskaidrot Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieki Susumu Tonegavas vadībā.
Var piebilst, ka Tonegavas laboratorija jau vairākus gadus nodarbojas ar atmiņas molekulāro šūnu mehānismu pētījumiem, un vēstīts, ka šajā jomā izdevies iegūt lieliskus rezultātus. Gluži nesen jau bija vēstīts par to, ka Tonegavas komandai izdevies atjaunot jau it kā pilnībā zudušas atmiņas. Tiesa, pagaidām gan tikai pelēm. Un vēl var minēt arī eksperimentus saistībā ar tā dēvēto viltus atmiņu iemiesošanu un emocionālās vērtības maiņu atmiņām, proti, sliktas atmiņas pārvēršot labās. Piebilsts, ka manipulācijas ar atmiņu esot kļuvušas iespējamas, pateicoties tam, ka neirobiologi iemācījušies strādāt ar engramajām šūnām, kuras kalpo kā savdabīgas “atslēgas” uz smadzenēs uzglabātajām atmiņām. Vēl vairāk – Tonegavas vadītās komandas pētnieki iemācījušies arī atšķirt, kuras šūnas tieši par kādām atmiņām atbildīgas.
Savā jaunākajā pētījumā, kura rezultāti publicēti izdevumā Nature, pētnieki peļu tēviņiem sarīkoja randiņus ar mātītēm – pieredze par patīkami pavadīto laiku nogūla dzīvnieku atmiņā, un vēlāk pētnieki varēja aktivizēt attiecīgās šūnas, kas “ieslēdz” šīs atmiņas. Var piebilst, ka šūnas bija papildinātas ar fotoolbaltumvielu, kas atver jonu kanālus, un lika neironam ģenerēt impulsu, savukārt gaisma peles smadzenēs nokļuva pa optisko šķiedru.
Pēc tā dzīvniekiem sarīkoja ilgstošu stresu, kas rezultātā izraisīja depresiju. Protams, var runāt par to, ka cilvēka depresija nav līdzvērtīga dzīvnieka depresijai, tomēr daudzi depresīvo stāvokļu simptomi tomēr ir ļoti līdzīgi: piemēram,
nonācis sarežģītā situācijā, depresīvais indivīds ātri padodas un nespēj gūt labsajūtu no tā, kas agrāk priecēja.
Un tieši tādas kļuva arī peles pēc ilgstoša stresa. Taču, ja tām aktivizēja par labām atmiņām atbildīgās šūnas, absolūti brīnumainā kārtā depresija izzuda, savukārt dzīvnieki uzvedās tā, it kā ar tiem itin nekas slikts pēdējā laikā nebūtu noticis.
Sākotnēji depresija atkāpās tikai uz to laiku, cik ilgi turpinājās mākslīgā aktivācija, taču tajā gadījumā, ja neironus regulāri aktivizēja piecu dienu laikā (divreiz dienā pa piecpadsmit minūtēm), depresija vispār pazuda. Pētījuma autori pauduši, ka nolūkā sasniegt galīgo uzvaru pār depresiju bija nepieciešama jaunu neironu uzrašanās hipokampa zobainajā rievā. Dzīvnieku noskaņojums uzlabojās, darbojoties tai neironu ķēdītei, kura savieno engramās šūnas hipokampā, mandeļveidīgo ķermeni, kas kalpo kā emociju veidošanās centrs, un piegulošo kodolu, kuru bieži mēdz dēvēt par labsajūtas centru. Acīmredzot ir tā, ka jauni neironi nepieciešami, lai uzturētu aktivitāti šajā antidepresantiskajā ķēdē.
Taču bija arī jautājums: varbūt peļu slikto omu varēja uzlabot, vienkārši sarīkojot tām jaunas patīkamās emocijas? Kā jau iepriekš minēts, depresijas gadījumā praktiski neizdodas vispār par kaut ko priecāties, un pat tad, ja pele saņēma papildu labsajūtu rosinošus iespaidus, tās kopējais noskaņojums īpaši neuzlabojās. Tostarp ievērojami efektīvākas izrādījās tieši atmiņas par kaut ko pagātnē jauki piedzīvoto. Proti, runa ir par to, ka uzbrukt grūtsirdībai un skumjām “no ārpuses”, izmantojot jaunus dažādus un pozitīvus iespaidus, kopumā ņemot, ir bezjēdzīgi, jo depresija vienkārši neļaus tiem iesakņoties smadzenēs un tie visi faktiski acumirklī bez pēdām pazudīs.
Savukārt atmiņas palīdzēs atjaunot darbībā tās neironu struktūras, kas sekmē vispār jebkādas labsajūtas gūšanu saistībā ar dzīvošanu.
Šie jaunajā pētījumā iegūtie rezultāti esot apstiprinājuši, ka pareizas ir tās psihoterapeitiskās metodes, kas cenšas pacientam atjaunot prieku par dzīvi, izmantojot dzīļu ekskursus pagātnē. Vienīgi problēma ir tāda, ka depresija jau pati par sevi izmisīgi nevēlas ļaut domāt par kaut ko jauku un patīkamu. Un nav cerību, ka tāds pats optoģenētiskais triks būs noderīgs saistībā ar patīkamu atmiņu stimulēšanu cilvēkam, tāpēc atliekot vien cerēt uz kaut kādiem ķīmiskajiem līdzekļiem, kas varētu aktualizēt pozitīvo dzīves pieredzi. Taču arī šajā gadījumā vēl nākšoties risināt problēmu saistībā ar vajadzīgo neironu ķēžu specifisko stimulāciju, un to visvienkāršāk varot sasniegt, izmantojot tieši smadzenēs ievadītus elektrodus...
Jaunajā žurnālā "Planētas Noslēpumi" lasi:
- Nenotikušie pareģojumi: šķietami pārliecinošas fantastu, futurologu un zinātnes speciālistu prognozes, kuras nav piepildījušās.
- Dzīvība vai apziņa: vēl nav droši noskaidrots, kas bija pirmais – dzīvība vai apziņa.
- Inkubi: savdabīgie viņpasaules vēstneši, kas upurus apciemo miegā, jo īpaši sievietes.
- Senatne un NLO: pētniekiem vairs nav šaubu, ka tālā senatnē Zemi apciemojuši citplanētieši.
- Dzīvība kosmosā: zinātne aizvien pārliecinošāk tuvojas oficiālai atziņai, ka kosmosā varētu eksistēt arī citas saprātīgas dzīvības formas.
- Everesta upuri: zemeslodes augstākā virsotne paņēmusi daudz cilvēku dzīvību.
- Kā tapuši ceļi: ceļu izveidošanās vēsture.
- Karš bīda zinātni: īpaši zinātnes izgudrojumi, kas radušies tieši karadarbības interesēs.
- Eduards Ševardnadze: vēl viens gruzīns pie PSRS vadības stūres, tiesa, tikai neilgu laiku pirms impērijas sabrukšanas.
- Katoļu svētā pedofīlija: apsūdzības bijušajam pāvestam Jānim Pāvilam II.
- "Genderu" uznāciens: uzbāzīgais dabisko dzimumu noliegšanas terors turpinās.
- Padomju miljonāri: izrādās, PSRS patiešām bijuši reāli pagrīdes miljonāri.
- Staļina sievietes: boļševiku tirāna mūžā bijušas piecas sievietes, kuras spējušas ļoti nopietni viņu ietekmēt.
- Dīvainais jūras vilnis: kāds savdabīgs dabas fenomens, kas regulāri atkārtojas vienā un tajā pašā vietā un izpausmē.
Abonē jauno žurnālu šeit.
