Dodoties makšķerēt, jābūt līdzi visiem nepieciešamajiem dokumentiem, bet laivā – drošības aprīkojumam, atgādina Jānis Skrims, Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieks. Viņš uzsver, ka Latvijā ir ļoti zema cilvēku izpratne par drošību uz ūdens un zema peldētprasme, kas diemžēl ir nāvējoša kombinācija vārda tiešā nozīmē.
Kādi ir galvenie makšķernieku pārkāpumi?
Visbiežākais pārkāpums ir makšķerēšana bez attiecīgajiem dokumentiem – makšķerēšanas kartes vai personu apliecinošiem dokumentiem, par ko paredzēta administratīvā atbildība. Īpaši tas attiecas uz tiem makšķerniekiem, kuri tikko sākuši makšķerēt, – varbūt to nezina, varbūt īsti nesaprot, ka tas ir pārkāpums. Līdz 1. maijam makšķerēšana bija aizliegta kanālos un caurtecēs, bija samērā daudz administratīvo pārkāpumu procesu par šā punkta neievērošanu Juglas kanālā, Juglas upē, Mīlgrāvī un Loču kanālā.
Bet makšķernieki taču zina, kur un kad drīkst un kad nedrīkst copēt?
Neviens makšķernieks jau neatzīsies, ka apzināti copēja neatļautā vietā, jo tas ir vainu pastiprinošs apstāklis, attiecīgi būs lielāks sods par pārkāpumu, ko piemēro Valsts vides dienests.
Vai nelegālie zvejnieki Pierīgas ūdeņos ir problēma?
Esam kārtīgi pastrādājuši un malu zvejniecību izskauduši. Darbību uzsākām 2013. gadā, kad sezonā aizturējām 10–15 maluzvejniekus. Tagad tā vairs nav. 2022. gadā esam izvilkuši no ūdeņiem 98 tīklus divu kilometru garumā. Šogad esam izvilkuši 59 tīklus 350 metru garumā. Tīkli netiek likti tādā garumā kā pirms desmit gadiem, šodien ir tendence likt mazākus, īsākus tīklus, likt tos niedrēs, kur nevaram iebraukt ar savām laivām. Arī laivu garāžu kooperatīvu īpašnieki pārkāpj noteikumus, liekot ūdenī murdus un televizora tipa tīklus. Tīklus ievieto arī no tiltiem. Viens no piemēriem – Juglas upes tilts Meijas un Salamandras ielas rajonā. Laikā, kad makšķerēšana caurtecēs un upēs bija aizliegta, no šī tilta ūdenī tika ievietoti tīkli, un novērojām, ka tajos bija iespaidīgi lomi. Bija arī samērā kuriozs gadījums, kad mūsu acu priekšā agri no rīta Ķīšezerā kāds cilvēks, kurš acīmredzot neiedomājās, ka atrodas tieši pretī glābšanas stacijai, pārcilāja tīklu. Pārkāpēju aizturējām, izvilkām vairākus simtus metru garu tīklu un likumpārkāpumu arī nofilmējām.
Kāds ir maluzvejnieka psiholoģiskais tips?
Galvenokārt tie ir bezdarbnieki, no nelabvēlīgas sociālās vides, viņiem zivju iegūšana ir veids, kā sevi pabarot un nopelnīt iztiku. 2012. gadā un dažus gadus pēc tam novērojām tendenci, ka maluzvejnieki īpaši aktīvi uzdarbojas lašu un nēģu nārsta laikā Dārziņu rajonā. Darbība tika organizēta grupā, izmantojot īpašus tehniskos līdzekļus. Taču mēs viņus vienalga noķērām, un rezultātā Dārziņu rajonā, vismaz mūsu – Rīgas administratīvajā teritorijā, kļuva krietni mierīgāk. Ir maluzvejnieki, kurus motivē darboties azarts. Piemēram, vimbu laikā dažādos sociālajos tīklos varam redzēt, ka ir makšķernieki, kuri nespēj ievērot likumīgi atļauto vimbu skaitu. Ir cilvēki, kuri soctīklos nekautrējas lielīties, ka divu stundu laikā noķēruši 35–40 vimbas.
Vai no iedzīvotājiem ir vērojams atbalsts nelikumību izskaušanā? Esmu novērojis, ka vimbu laikā Loču kanālā makšķernieki zivis nogādā turpat blakus esošo ēku iedzīvotājiem, pasniedzot tās pa logu, un ir ļoti grūti izkontrolēt noķerto zivju skaitu.
Galvenokārt ziņo par nelegāli iegūtajām zivīm. Visbiežāk tas notiek, kad ar kuģošanas līdzekli iebrauc kādā tīklā vai to aizķer ar spiningu. Kad aizbraucam uz konkrēto vietu un konstatējam faktu, bieži vien nav racionāli gaidīt pārkāpēju, izceļam tīklu, atbrīvojam zivis un tīklu pēc tam iznīcinām. Protams, ir reizes, kad ierīkojam slēpni un gaidām likumpārkāpēju.
Mums bieži ziņo, ka tiek ķertas zemmēra zivis. Piemēram, zandartu laikā, kad Daugava ir pilna ar laivām. Vienas laivas makšķernieki novēro citus un par pārkāpumiem mēdz ziņot. Uz šādu informāciju mēs reaģējam, braucam un pārbaudām lomus. Ir bijuši gadījumi, kad par zemmēra zivju noķeršanu esam uzsākuši administratīvos procesus.