Sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki, bet gan atsevišķa, plaša un daudzveidīga dzīvo organismu grupa – valsts. Tās patērē jau gatavas organiskās vielas (līdzīgi kā dzīvnieki). Vairākas citas pazīmes, arī ģenētiskās, liecina, ka tās ir tuvākas dzīvniekiem nekā augiem.

Nozīmīga loma dabas procesos

Dabā sēnes nodrošina barības vielu apriti ekosistēmā, sadalot augu atliekas, palīdz atgriezt dažādas vielas dabiskajā vielu apritē un veidot augsni. Sēnes bieži vien veido tā dēvētās simbiotiskās attiecības (abpusēji izdevīgas) ar augiem (mikoriza) vai baktērijām. Mežā groziņā liekam vien sēņu augļķermeņus, pati sēņotne atrodas augsnē vai koksnē, vai kādā citā substrātā. 

Lielākajai daļai sēņu ķermeni veido smalki pavedieni (hifas), kuru savstarpēji savienoto kopumu dēvē par micēliju jeb sēņotni. Tas aug uz priekšu tur, kur ir barības vielas. Micēliju var redzēt uz dažādām virsmām ar neapbruņotu aci, piemēram, mitrām sienām vai sabojāta ēdiena (pelējums). Hifas palielina virsmas apjomu, ar kuru sēnes var uzņemt ēdienu, turklāt tās spēj iekļūt visdažādākajās vietās, tostarp arī cietās, piemēram, koksnē.