Būšana dabā ir viedas sievietes ikdiena un nepieciešamība. Taču dabai ir savi likumi, un tie ir jāievēro. Ja ejam uz mežu, purvu vai jebkur citur dabā, atceramies, ka esam tikai viesi, ka te dzīvo citas būtnes un dzīvnieki, un izturamies pret tiem ar cieņu, kā jau viesos – lūdzam atļauju paviesoties, uzvedamies pieklājīgi, ja ko paņemam no dabas, pasakāmies. Un neko aiz sevis neatstājam!

Mēs zinām, ka ir ceļu satiksmes noteikumi, un parasti tos neviens neapspriež. Tādi ir, un viss! Jo, tos ievērojot, cilvēkiem ir ļoti liela iespējamība nonākt galamērķī sveikiem un veseliem. Un savi likumi ir arī, dodoties dabā. Pārsvarā tie arī ir aprakstīti, bet ieteikumu formā. Šoreiz par to, ar kādām problēmām savvaļā varam sastapties un kā tad rīkoties.

Labāk ne vienatnē!

Iedomājies, ka uz mežu šoreiz dodas sieviete viena pati. Ir nolēmusi paogot neilgu laiku. Iespējams, pusceļā atcerējusies, ka nav paņēmusi līdzi mobilo telefonu, – nu, tāda sīkuma dēļ taču neatgriezīsies, jo būs prom neilgu laiku! Un nav jau īsti jēgas ņemt līdzi, jo mežā bieži vien nav zonas. Kas var atgadīties ar sievieti mežā? Apskatījām vairākas versijas ar vairākiem savas nozares speciālistiem – kas var notikt, kā rīkoties šajās situācijās un kā preventīvi sagatavoties, lai šādas situācijas nerastos.