Kur Zemgales plašumos satiekas Iecavas un Briedes upe, meklējama mednieku kluba "Zirnieki" mednieku māja. Klubu ilgus gadus vadījis Ēriks Upelnieks. Šogad viņa darbu pārņēmis dēls Dainis. Abu kungu vārdi sporta šāvējiem un medniekiem noteikti nav sveši. Satiekamies pie kluba mednieku mājas – senas rijas, kas paslēpusies kupla ozola pavēnī. 

Te visā jaušams pamatīgums un mazliet senatnes elpas. Arī sūnām klātais rijas niedru jumts šai vietai piešķir īpašu auru.

Ēriks rāda uz neparastu baļķu konstrukciju ēkas sienā. Šeit kādreiz bijusi lūka, lai no tvaika dampja darbinātās kuļmašīnas graudi pa tiešo nonāktu rijā. Skatienu piesaista griestu pārseguma sijas no milzīgiem baļķiem. Šķiet, mežā tik lieli koki vairs neizaug! Laika gaitā tās nokvēpušas, un mednieki, sākot riju apdzīvot, tās atstājuši tāpat melnas. Savukārt rijas krāsns vietā nu omulīgi sprakšķ kamīns, liekot aizmirst par auksto novembra lietu, kas visas dienas garumā zemi pārklāj kā ar pelēku plīvuru.

Sākums padomju laikos

“Vēl padomju laikos te bija mednieku klubs Progress. Tieši tāpat sauca vietējo kolhozu. Kolhoza priekšsēdētājs bija kaislīgs mednieks un medības ļoti atbalstīja. Mednieku mājai tika atvēlēta vecā kolhoza rija, un mednieki paši ar savām rokām te visu iekārtoja. Materiālus visus iedeva kolhozs.