Daivis Jaunozols dzīvo vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām – Cēsīs. Pats saka – viņš vēl ir jauns mednieks un medī sesto gadu. Arī viņa vectēvs bijis mednieks. Daivis ilgi medības atlicis vēlākam laikam, jo bijis jāsakārto darba lietas, māja. Un tas viss prasījis tik daudz laika, ka medībām tā vienkārši nav atlicis. Taču tagad gan medībām un ievainoto dzīvnieku meklēšanai tiek atvēlēts ļoti daudz laika.

Jauns mednieks

Daivis medī mednieku klubā Priekuļi. Kad viņš sāka medīt, klubā citiem medniekiem bija medību suņi – divi Latvijas dzinēji, garspalvainie takši, laika, vācu medību terjers. Arī Daivis bija pārliecināts, ka būs medību suņa saimnieks, taču vēl nebija izlēmis, kāda būs suņa šķirne.

“Sapratu, ka laiks pats pateiks priekšā, kāds medību suns man vajadzīgs. Biju jauns mednieks, un ar to šaušanas precizitāti ne vienmēr bija tā, kā to būtu vēlējies. Reiz raidīju šāvienu uz bulli. Pašam likās, ka neesmu trāpījis, taču jāpārbauda. Izmēģinājām suņus, kas jau bija klubā. Rezultāta nebija, taču nebija arī pārliecības, ka suņi patiešām izdarīja visu iespējamo. Tad uzzināju par Bavārijas asinspēdu dzinējsuni Dino, kurš kopā ar saimnieku Kasparu dzīvo tepat Cēsu apkaimē un palīdz medniekiem sameklēt viņu pazudušos medījumus.