Asinspēdu meklēšana ir tikpat viegla, cik sarežģīta. Atkarībā no apstākļiem. Dažreiz pat cilvēks var noiet pa pēdām un atrast ievainoto dzīvnieku, bet citreiz situācija ir tāda, ka pat no ļoti laba suņa šis uzdevums prasa visu spēju un spēku koncentrēšanu.

Kā saka, neviens suns nepiedzimst par Reksi (pieminot slaveno vācu policijas seriāla zvaigzni), un arī medību sunim ir nepieciešami treniņi. Bez šaubām, teju jebkuram sunim var iemācīt iet pa ievainota dzīvnieka pēdām, tomēr gadsimtiem ilga atlase ir ļāvusi cilvēkiem izveidot suņu šķirnes, kas tam ir labāk piemērotas un rāda labāku sniegumu: strādā sarežģītākos apstākļos, ir apveltītas ar labākiem fiziskajiem dotumiem un rakstura īpašībām.

Visām specializētajām asinspēdu suņu šķirnēm ir nokarenas ausis. Nolaižot galvu pie zemes, ausis savēršas uz priekšu, veidojot tādu kā vairogu ap suņa purnu, kas palīdz koncentrēt smaržas daļiņas ap degunu.

Ir vairāki desmiti visā pasaulē asinspēdu darbam radīto šķirņu. Šis saraksts ietver mums labi zināmos bīglus, igauņu, Latvijas, lietuviešu dzinējsuņus, takšus un mūsu pusē pavisam nedzirdētas šķirnes, piemēram, harierus, tolbotus, plothaundus un citas šķirnes, kas ir sastopamas abās Amerikās, Āzijā vai vēl kur citur pasaulē. Cilvēki ir medījuši vienmēr un visur un ir izveidojuši daudz suņu šķirņu, kas spēj palīdzēt atrast nomedīto vai ievainoto medījumu.