Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. martam, bet mežacūku un staltbriežu dzinējmedības – līdz 31. janvārim. Saņemot Valsts meža dienesta atļauju, dzinējmedības atļautas arī dzīvnieku slimību un epizootiju apkarošanai vai izplatības draudu novēršanai – visu gadu, un medījot vilkus – no 15. jūlija līdz 30. septembrim.

Dzen pret vēju, jo suņiem tā vieglāk meklēt

Vislabāk mastus ir dzīt pret vēju. Pirmkārt, suņiem būs vieglāk strādāt un sajust dzīvniekus. Tas it īpaši tā ir laiku un aļņusuņu šķirņu medību biedriem, jo šie suņi lielākoties meklē ar augšējo ožu, tādēļ ļoti liela nozīme ir tieši vējam. Otrkārt, briesmu brīžos medījums, ja ir iespēja, arī skries pret vēju, lai sajustu bīstamību un varētu izvairīties no briesmām. Dzīšana pret vēju būs daudz efektīvāka, un būs vieglāk paredzēt, kur dzīvnieki varētu mēģināt iziet.

Vienmēr kādu atstāj uz atpēdām

Brieži, liels un pieredzējis kuilis, arī sivēnmāte klausīsies, kur iet dzinēji, citreiz pat izies caur dzinēju līniju un dosies pretējā virzienā. Tādēļ kāds mednieks vienmēr ir jāatstāj tur, kur dzinēji iegājuši mastā, jo ir ļoti liela iespēja, ka dzīvnieki nāks ārā tieši tur. Tāpat, ja mastā ved mežacūkas vai briežu pēdas, ir ļoti liela iespēja, ka dzīvnieki pa šīm pēdām nāks arī atpakaļ.