Alnis mūsu dabā ir viens liels paradokss. Dižens augums, bet pārvietoties tas spēj ļoti klusi un riestā īdēt tik kautrīgi, un tomēr to medības ir paredzētas pašiem pacietīgākajiem medniekiem.

Aprīkojums un apģērbs

Medījot alni, soma jākrāmē līdzīgi, kā gatavojoties briežu medībām. Abiem lielajiem zālēdājiem ir laba oža, tādēļ arī šoreiz medībās ar pieiešanu noder govs urīns, protams, aļņu, nevis briežu govs, ar ko apsmidzināt bikses un zābakus. Arī aļņu riests notiek rudenī, tādēļ, izvēloties apģērbu, jāparūpējas, lai tas būtu kluss un vienlaikus noturīgs pret vēju un rudens nokrišņiem. Patīkamas medības ir tad, kad pašam ir ērti, sausi un silti. Noteikti vērošanai noderēs gan labs binoklis, gan termālā ierīce. Tāpat arī pudelīte ar talku vēja virziena noteikšanai.

Interesanti, ka aļņu buļļiem lāpstveida ragi kalpo kā tādi lokatori, kas uztver skaņas un palīdz riestā saklausīt kluso, kautrīgo īdēšanu. Lai atdarinātu ragu klabēšanu gar kokiem, var jau laikus pagatavot un paņemt līdzi uz medībām lāpstiņas kaulu. To, ejot medībās riesta laikā, var klusi padauzīt pret krūmiem, pavilkt pret koku stumbriem, radot skaņu, kas spēs ieinteresēt tuvumā esošu bulli. Lai lāpstiņa mežā nejauši nepazustu, to var iekarināt aukliņā un piekārt pie jostas.