Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ situācija Latvijā jau atkal izveidojusies teju vai katastrofāla. Daudzviet tā ir tieši tāda pati, kāda bija 2014. gadā, kad pirmo reizi Latvijā tika konstatēts ĀCM. Ivars Koloda, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs, stāsta par aktuālo šajā jomā, biežāk sastopamajām slimībām, kas konstatētas nomedītajiem dzīvniekiem, mednieku izpratni un pieļautajām kļūdām, par to, ko reāli varam darīt, lai uzlabotu situāciju.

ĀCM atkārtoti uzņem apgriezienus

Sekojot līdzi iknedēļas ziņojumam par ĀCM izplatību Latvijā, ko nosūta PVD, top skaidrs, ka šis bubulis nu atkārtoti uzņem apgriezienus visos Latvijas nostūros. Situācija krietni sliktāka šobrīd ir Vidzemē, taču arī Ziemeļkurzemē, Ventspils novadā, mēris nopietni uzdarbojas. “Cūkas ir savairojušās daudz, pat teiktu, ļoti daudz, turklāt dažādos Latvijas nostūros. Priecājāmies, ka nu atkal mežacūku populācija atjaunojas, bet te nu kolektīvos jābūt veselajam saprātam un jāanalizē situācija, ieviešot noteiktus pasākumus mežacūku skaita regulēšanai. Kas par daudz, tas par skādi! Ir pat dzirdēts, ka daudzviet darbojas dažādas sodu sistēmas par mežacūku medīšanu. Turklāt pat tajās vietās, kur rukšu ir ļoti daudz. To ir nepatīkami dzirdēt,” norāda Ivars Koloda. Nenoliedzami, būs kolektīvi, kuri šim apgalvojumam iebilstu, jo viņu pusē gluži vienkārši ĀCM veiksmīgi gājis pāri un mežacūku skaits ir neliels.