Zivju ķermeņa krāsa ir ļoti mainīga, tā atkarīga no gadalaika un vietas apstākļiem, kurā tās mīt.

Viens no lašu dzimtas pārstāvjiem ir palijas. Papildus labvēlīgajām un uztura īpašībām šī ūdens iemītnieku dažādība ir slavena ar izcilām garšas īpašībām. Jāpiebilst, ka palijas ir īpaši populāras ne tikai kulinārijas speciālistu un ēdēju vidū, bet atradušas savu pielietojumu arī medicīnas jomā.

Palijas pieder pie lašu dzimtas zivīm un veido daudzas dažādas formas, kas mulsina ihtioloģijas pētniekus, jo bieži vien ir gandrīz neiespējami saprast, kurai sugai konkrēti atbilst dotais īpatnis. Palijas ir vistālāk uz ziemeļiem mītošā lašu dzimtas zivs. Daudzi šīs sugas pārstāvji ir populāras zivis, bet dažas no tām ir kļuvušas par komerciālu ieguves mērķi.

Zinātnieki un ihtiologi joprojām apspriež jautājumu par paliju izcelsmi, sugu daudzveidību, biotopu īpatnībām u.c., tāpēc ar pārliecību var teikt, ka šī zivju suga vēl nav pilnībā izpētīta.

Sugas izcelsme un apraksts

Palijām ir kāda citām zivīm neraksturīga īpatnība, tām ir mazas zvīņas. Tās ar neapbruņotu aci praktiski nav pamanāmas. Zivs ķermenis ir slidens un mīksts, tāpēc tas rada iespaidu, ka zivs ir kaila, bez zvīņām. Palijas izskatās ļoti pievilcīgas un cēlas, uzreiz ir skaidrs, ka zivs ir ne vien elitāra, bet arī noderīga.

Savulaik Kārlis Linnejs (Carolus Linnaeus) 1758. gadā sākotnēji iedalīja šīs zivis pie salmo ģints un nosauca par Salmo alpinus. Tajā pašā laikā viņš aprakstīja arī Salmo salvelinus un Salmo umbla, kas vēlāk tika uzskatīti par sinonīmiem. Džons Ričardsons (1836) izveidoja salmo (Salvelinus) apakšģinti, kas dotajā brīdī tiek uzskatīta par pilnvērtīgu ģinti.