Piemēram, ja tās negrib “nogaršot” mākslīgo ēsmu, tad tās jau kādreiz ir iepazinušās ar to un tāpēc tagad izvairās no mākslīgās ēsmas. Makšķernieki un zinātnieki no Nīderlandes nolēma noskaidrot, cik reižu līdakai ir “jāapdedzinās”, lai tā sāktu baidīties no ēsmas.

Pirmais eksperiments

Vēl pagājušā gadsimta 50. gados rīkoja eksperimentus, lai uzzinātu, kā līdakas reaģē uz dažādām ēsmas zivtiņām. Akvārijā, kur peldēja 12 grunduļi un 12 stagari, līdakas dzinās pakaļ abiem šīs sugas pārstāvjiem. Tomēr, sajutušas stagaru adatas, plēsējas priekšroku deva grunduļiem, kas tika apēsti pirmie, un tikai tad pienāca kārta arī stagariem.

No sākuma līdakas uzskatīja stagarus par bīstamiem pretiniekiem un nepievērsa tiem nekādu uzmanību, kamēr bija citas ēsmas zivtiņas.