Rudens. Kam sēņu laiks, kam labu lomu laiks. Lielai daļai copmaņu rudens asociējas ar līdaku ķeršanu. Es zaļsvārci mērķtiecīgi neesmu ķēris nu jau desmit gadus, bet tukša vieta nepaliek... Manā gadījumā rudens vēsums aizpildās ar fīderi, ar brekšiem, karūsām. Jā, jā, karūsas, kuras dzīvo upēs. Tad nu šoreiz par rudens fīdera copi, brekšiem un karūsām.

Neatkarīgi no sezonas labai copei ir vajadzīgas fīdera makšķeres, pareizā barība, dažādība dzīvo ēsmu traukos. Man rudens sesijas raksturo vēli vakari, naktis un agrā rīta copes. Tāpēc nu nekādi nedrīkst piemirst par apgaismojumu. Jā, arī pa dienu var veiksmīgi ķert, bet man patīk naktis, un pastāstīšu, kāpēc. Nakts miers, klusums, daba, vēja šalkoņa un laba izmēra zivis. Tāda romantiska atkāpe. Ja gribas copēt pa dienu, tad iesaku pasekot laikapstākļu prognozēm. Nomākušās dienas vai pat vēl labāk lietainās dienas būs labākais laiks, tad ķersies visu dienu. Bet nakts copei par labu nosliecos tādēļ, ka lielais breksis ir piesardzīgs un ēstgriba tam vairāk aktivizējas diennakts tumšajā laikā. Taču nekas no iepriekš minētā nav svarīgs, ja nepievēršam lielu vērību vietai, kurā copēsim. Banāli, bet ir minimāla iespēja noķert jebkuras sugas zivi tur, kur tās nemaz nav.

Rudenī, kad ūdens atdziest, zivis paliek jutīgākas, un ar lielu, smagu āķi copju skaits būtiski samazinās. Es saprotu, ka šis šķiet nenozīmīgs faktors – mazā āķa izmērs.