Uz mandulu pirmo reizi biju copējis pirms kādiem septiņiem gadiem, tiesa, tad neko noķēris nebiju un šo mānekli vairs nebiju izmantojis, jo tam īpaši neticēju.

Vēlāk sāku skatīties kaimiņvalstu video par copi vēlā rudenī un mānekļiem, kurus izmanto zandartu ķeršanai aukstā ūdenī. Protams, kas gan cits kā mandula. Tad izlēmu, ka šis brīnummāneklis būs jāiegādājas un zandarti visi būs mani. Mandulas nopirku veselas divas, bet līdz copei neizdzīvoja neviena, jo abas norāvu.

Varbūt uztaisīt pašam, domāju pie sevis. Kā jau mūsu laikos, viss ir pieejams internetā, un atradu arī videomateriālus ar padomiem. Tā nu sanāca, ka izslīpēju pirmās mandulas Latvijas karoga krāsā un devos uz copi neticīgi pārbaudīt. Un, ko jūs domājat, pirmais metiens, un sajūtu labu tesienu kātā. Pašam neticas, bet ir. 

Nespējat iedomāties, kādas sajūtas, ka kaut ko noķer uz paštaisīta mānekļa, un tajā dienā, ja nemaldos, bija trīs zandarti un trīs līdakas.