Mednieku patronu somās arvien biežāk svinu saturošo vītņstobra munīciju aizstāj bezsvina munīcija. Kāpēc? Nu kaut vai tāpēc, ka mednieki nevēlas lietot uzturā medījuma gaļu, kura būtu īpaši papildināta ar sīkām svina daļiņām, kas rodas, ekspansīvas darbības lodei sadaloties triecienā pret kādu lielāku kaulu. Savukārt bezsvina munīcija ar katru jaunu ložu ražotāju piedāvāto modeli kļūst arvien efektīvāka.

Un tomēr mednieku sabiedrībā vēl joprojām ir gana daudz mītu un aizspriedumu par bezsvina munīciju. Viens no cilvēkiem, kas Latvijā par vītņstobra ieročiem domātajām bezsvina lodēm zina teju gandrīz visu, ir SIA Anima libra vadītājs Dmitrijs Kļešņins, kura dibinātajā uzņēmumā ražo bezsvina lodes.

Svins pa visu medījuma ķermeni

Vaicāts, kura munīcija cilvēka organismam spēj nodarīt lielāku postu – svina vai bezsvina –, ja tiek ēsts ar šo munīciju nomedīts medījums, Kļešņina kungs skaidro, ka pirms vairākiem gadiem bija pētījums, kur mežacūka tika nomedīta ar gludstobra ieroča svina lodi un ar tērauda lodi. Šaujot ar gludstobra ieroci, lode deformējās, tai bija neliels svara zudums – daži procenti no lodes svara. Taču rentgenuzņēmumā bija redzams, ka, trāpot krūškurvī, smalki svina gabaliņi bija arī aizmugurējā ciskā! Un tie mazie gabaliņi, aptuveni pusmilimetru caurmērā, nav sajūtami, pat sakožot tos starp zobiem. Bet! Ja pārrēķina šo mazo gabaliņu bīstamajā devā, tad efekts ir tāds pats, kā vairākus gadus nostrādājot akumulatoru rūpnīcā!