Vai tradicionālā mežsaimniecība ir pietiekami efektīva klimata pārmaiņu laikā?

Klimatam kļūstot siltākam, mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem ir jāstrādā arvien gudrāk un jāzina arvien vairāk, lai spētu pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Arī Latvijas Kokrūpniecības federācija uzsvērusi, ka nesen pieredzēto silto un lietaino laika apstākļu dēļ puse no mežā sagatavotajiem kokmateriāliem ir nepieejami, jo ar smagsvara tehniku nav iespējams iebraukt mežā. Klimata pārmaiņas aizvien aktīvāk mudina apzināt pieejamās alternatīvas meža apsaimniekošanai, jo, kā norāda eksperti – šīs nozares nekur nepazudīs, bet tās noteikti mainīsies, un šīs izmaiņas vērojamas jau šobrīd.

Mežu nozare piedzīvo pārmaiņas

Vēsturiski mežs ir viens no Latvijas lielākajiem tautsaimniecības resursiem, nodrošinot darbavietas un iztikas iespējas vairāk nekā 40 000 cilvēku, bet netieši nodarbinot vēl ap 30 000 dažādās saistītajās nozarēs, tostarp transportā, zinātnē, būvniecībā un enerģētikā. Kokrūpniecības nozīmīgais ieguldījums valsts ekonomikā ir nenoliedzams, tomēr šī nozare arvien vairāk saskaras ar izaicinājumiem, ko rada klimata pārmaiņas un mainīgie laikapstākļi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas mežu nozare piedzīvo būtiskas klimata izmaiņu radītas problēmas. Silto un mitro ziemu rezultātā smagsvara tehnika bieži vien nevar piekļūt sagatavotajiem kokmateriāliem, radot loģistikas problēmas un palielinot izmaksas. Tāpat mežizstrādi ietekmē ceļu sliktais stāvoklis un ierobežojumi, kas liedz pārvietot kokmateriālus piemērotos apstākļos.

Kādi ir risinājumi?

Laikā, kad ar tehnoloģiju atbalstu un modernām datu analīzes metodēm iespējams prognozēt nākotnes apdraudējumus, paļaušanās tikai uz tradicionālajām mežsaimniecības metodēm vairs nav pietiekami efektīva ilgtermiņa stratēģija. 

Arvien lielāku uzmanību gūst alternatīvā mežsaimniecība, kas veicina ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu mežu apsaimniekošanu.

Jaunais pieejas modelis, kas Latvijā ieviests pavisam nesen, paredz pagarināt meža ciršanas ciklus vai atteikties no kailcirtes, tādējādi palielinot mežu spēju piesaistīt un uzglabāt oglekli vismaz 40 gadu garumā. Papildus oglekļa piesaistes ieguvumiem šāda pieeja veicina arī meža ekosistēmu saglabāšanu un bioloģisko daudzveidību. Ilgāks mežu augšanas periods nozīmē stabilāku ekoloģisko vidi, mazāku augsnes eroziju un lielāku pretestību klimata pārmaiņām. Mežu īpašniekiem ir iespēja apsaimniekot mežus atbildīgāk, vienlaikus gūstot papildu ienākumus no īpašuma un tādējādi samazinot atkarību no svārstīgiem kokmateriālu tirgus pieprasījuma cikliem. Turklāt pēc oglekļa piesaistes projekta noslēguma meža īpašnieki attiecīgās platības var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Pielāgošanās un inovācijas kā nozares attīstības priekšnosacījums

Kā norāda eksperti, mežsaimniecības nākotne ir cieši saistīta ar spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Ilgāks veģetācijas periods un klimata izmaiņas rada nepieciešamību pārskatīt koku sugu izvēli un apsaimniekošanas metodes. Piemēram, Centrāleiropā jau novērota egļu audžu pakāpeniska atvirzīšanās uz ziemeļiem, kas var skart arī Latviju. Tā vietā varētu palielināties dižskābaržu un citu alternatīvu koku sugu loma, kas labāk piemērotas jaunajiem apstākļiem.

Tāpat svarīga ir infrastruktūras uzlabošana, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu mežizstrādi. Ceļu stāvoklis un piekļuve mežiem kļūst par kritisku jautājumu, īpaši mainīgo laikapstākļu dēļ. 

Viens no risinājumiem varētu būt digitālu monitoringa sistēmu ieviešana, kas ļautu transporta un loģistikas uzņēmumiem labāk plānot darbu, balstoties uz reāllaika informāciju par ceļu stāvokli un klimatiskajiem apstākļiem.

Klimata pārmaiņas ir neizbēgamas

Klimata pārmaiņas ir neizbēgama realitāte, kas būtiski ietekmē Latvijas mežsaimniecības nozari. Ilgtspējīga un inovatīva meža apsaimniekošana kļūst par svarīgu priekšnoteikumu, lai nodrošinātu nozares konkurētspēju un stabilitāti nākotnē. Alternatīvā mežsaimniecība un pielāgošanās stratēģijas, kas ietver ilgtspējīgu koku audzēšanu, jaunu sugu ieviešanu un gudrākus mežu apsaimniekošanas risinājumus, var sniegt ilgtermiņa ieguvumus gan ekonomiski, gan ekoloģiski.

Ieguvēji būs tie mežu īpašnieki un nozares dalībnieki, kuri proaktīvi pielāgosies un izmantos jaunās iespējas, nevis tikai reaģēs uz krīzēm. Pārdomāta pieeja mežsaimniecībai ļaus saglabāt un attīstīt Latvijas mežu daudzpusīgo vērtību nākamajām paaudzēm, nodrošinot ne tikai ekonomisku labklājību, bet arī dabas bagātību saglabāšanu ilgtermiņā.