Pasaulē daudzās nozarēs strauji pieaug dažādu darbu automatizācija. Līdz šim meža mašīnu attīstības pamatā bija mērķis būvēt lielākas mašīnas, kas var nogāzt un iekraut vairāk baļķu vienā laika vienībā. Tomēr šķiet, ka ar esošiem paņēmieniem ir sasniegta augšējās produktivitātes robeža. Piemēram, mežizstrādes procesā mašīnas operators gluži fiziski nespēj vairs palielināt veicamo manipulāciju ātrumu.

Vai šo problēmu varētu risināt robotizētās mašīnu sistēmas? Šo un citus jautājumus pētījis AS "Latvijas valsts meži" (LVM) eksperts Ainārs Sedlenieks.

un citus jautājumus pētījis AS "Latvijas valsts meži" (LVM) eksperts Ainārs Sedlenieks.

Robotizēto mašīnu priekšrocības

Robotizētās meža mašīnas ir gandrīz neatkarīgas no cilvēka darba stundām un var darboties ilgāk. Operatora neesamība nozīmētu arī izmaksu samazinājumu, kas šodien veido 30–40% no meža mašīnu stundas izmaksām.

Savukārt, noņemot kabīni, kas sver gandrīz tonnu, robotizētā mašīna varētu arī mazāk svērt, un tas ļautu samazināt augsnes bojājumu riskus. Tas nozīmētu mazāk jaudīgu dzinēju, kas rada mazāk emisiju. Pat tad, ja robotizētās meža mašīnas strādātu lēnāk un ilgāk, tās varētu sasniegt līdzīgu produktivitāti kā cilvēku vadītās meža mašīnas.