13.3 °C
1924. gada 16. septembrī. Pirms 100 gadiem Beļģijas pilsētā Ģentē noslēdzās 11. Starptautiskais kooperācijas kongress un izstāde, kurā ar saviem delegātiem un informējošajiem stendiem piedalījās arī jaunās Baltijas valstis, tāpat PSRS.
Organizatoriski Latvijai reprezentēties palīdzēja Beļģijā un Francijā dzīvojošie tautieši. Pasākumam Latvijā veltīja lielu vērību, taču nepatīkamu pēcgaršu atstāja skandāls, par ko parūpējās padomju paviljona iekārtotāji. Minētajā dienā nacionāli noskaņotais "Latvis" par to ziņoja: "Jauna PSRS bezkaunība. Starptautiskajā kooperācijas izstādē Ģentē padomju Centrosojuza paviljonā novietots globuss, uz kura Latvija, Igaunija, Somija, Polija un Lietuva apzīmētas kā PSRS sastāvdaļas." Baltijas valstu pārstāvji izstādes rīkotājiem protestu par ekspozīcijas sākumā uzstutēto milzīgo "propagandas globusu" bija iesnieguši vēl 4. septembrī, visai saudzīgā veidā norādot uz "nekorekto faktu", ka Eiropa tur redzama pirms Pirmā pasaules kara bijušajās robežās. Latvijas prese uz incidentu reaģēja gan ar dusmām, gan ironiju, piemēram, norādot, ka komunistiem gan vajadzējis zināt, ka Baltijas valstis likt zem sirpja un āmura ir aplamība, jo Baltijā neviens ar sirpi nepļauj, toties lieto pļaujmašīnas.
Pēc protestiem padomju delegāti globusu no ekspozīcijas neizņēma, tikai pagrieza tā, lai tas būtu skatītājiem mazāk redzams.
Rietumniekiem Ģentes izstāde bija viena no pirmajām reizēm, kad tie iepazina maksimāli ideoloģizēto veidu, kādā PSRS šādos pasākumos mēdza sevi pasniegt. Latviešu zemnieku kooperācijas kustības aktīvists un žurnāla "Kopdarbība" redaktors Vilis Siliņš vēlāk žurnālā publicētajos izstādes iespaidos neslēpa izbrīnu arī par to, ka PSRS stends bijis pilns Vladimira Iļjiča Ļeņina atveidojumiem "gan ģipsī, gan bronzā, gan eļļas krāsās, gan citādi". "Viens otrs apmeklētājs apjautājās, vai tās neesot svētbildes. Stendā līdzās Ļeņinam sastopama arī Kārļa Marksa biste. Pa stendu izkaisīti bagātīgi dažādi plakāti ar uzrakstiem, kas propagandē komunismu un sociālismu," rakstīja Siliņš. Vietējie beļģu avīžnieki kurnēja, ka lielinieki ar šādu nekaunīgu attieksmi izrāda necieņu izstādes rīkotājiem, taču nekādas sekas incidentam nebija.
Eiropas, arī Baltijas diplomātijā bija iezīmējusies tendence sākt veidot pragmatiskas attiecības ar lieliniecisko Krieviju, cerot uz tās ekonomisko potenciālu.
Darba Balss, 1924. gada 16. septembrī
Nelāgi sapņi. K. Barona ielā kāda namsaimniece N. paziņojusi īrniekam K., lai atstājot dzīvokli. Par iemeslu uzdots, ka īrnieka uzturēšanās namsaimnieces mājā atstājot nelāgu iespaidu uz viņas veselību. Īrnieks nodevis savu interešu aizstāvēšanu advokātam, kurš, gribēdams izbeigt strīdu miera ceļā, uzsācis ar namsaimnieci sarunas. Pētot pakaļ, kā gan īrnieks, kurš ar namsaimnieci nedzīvo pat vienā stāvā un vispārīgi ir kārtīgs iedzīvotājs, var apdraudēt namsaimnieci, pēdējā paskaidrojusi: "Viņš katru nakti man sapnī uzmācas un draud nožņaugt. Ja arī pēc izvākšanās tas vēl sapnī mani apdraudēs, tad tas tomēr nebūs tik briesmīgi, kā tagad, dzīvojot zem viena jumta." Izlīgšana nav notikusi, un namsaimniece, kā arī īrnieks griežas īres valdē, kurai lieta būs jāizšķir.
