Šai kliedzošajai nesakritībai vajadzēja pilnībā apgāzt visus pastāvošos zinātnes priekšstatus, ieskaitot cilvēces evolūciju, taču tas kaut kā nenotika gan.
Savā ziņā līdzīgi kā gadījumā ar dinozauru un citu seno dzīvnieku pārakmeņotajām atliekām ir arī neskaitāmie gadījumi no kalnraču gaitām, pazemē uzduroties artefaktiem, kam oficiāli noteikts vairāku miljonu gadu vecums, lai gan veselais saprāts skaidri un gaiši vēstī, ka tas nekādā gadījumā nevarētu atbilst realitātei.
Ogļu ieguve lielos apmēros iesākās tā dēvētās rūpnieciskās revolūcijas uzplaukumā – 19. gadsimta 30. gadu beigās, savukārt maksimums fiksēts aptuveni gadsimtu mijā, faktiski pašā 20. gadsimta sākumā. Tieši tajā laikā ogļraču un pētnieku rokās nonāca dažādi dīvaini senie priekšmeti, kuru atrašanu tieši tur un tieši tajos apstākļos, balstoties vispārpieņemtās loģikas ietvaros, praktiski nebija iespējams izskaidrot. Šos atradumus kopš tā laika tieši tā arī dēvē – neiederīgie artefakti. Un tas devis iemeslu izvirzīt pieņēmumu, ka vēl pirms cilvēka uzrašanās uz Zemes tomēr dzīvojusi kāda noslēpumaina un pietiekami augstu attīstīta civilizācija.
Neiederīgais urbis un neiederīgais skelets
1852. gadā skotu senlietu kolekcionārs Džons Bučanans antikvāru un vēstures pētnieku lokā pastāstīja par neparastu gadījumu, pastiprinot to ar kāda noslēpumaina atraduma demonstrāciju. Bučanans vēstīja, ka būvniecības darbu vadītājs Roberts Lindsijs aptuveni trīs kilometrus no Glāzgovas zemes darbos uzdūries aptuveni 55 centimetrus biezai ogļu plātnei, kas traucēja strādājošajiem, tāpēc visi centās plāksni izcelt un aizvākt. Pēc tam to nogādāja uz Lindsija darbnīcu, kur saskaldīja mazākos gabalos, un, par lielu pārsteigumu, vienā no gabaliem atradās liels metāla urbja gabals!
Tas bija akurāti “iepakots” ogles gabalā, un bija skaidrs, ka to tur nav ievietojis cilvēks. Ģeologi novērtēja, ka pašām oglēm ir ne mazāk par 300 miljoniem gadu. Un tad nācās atcerēties, ka cilvēce vispār apstrādāt metālu iemācījusies ne agrāk kā II tūkstošgadē pirms mūsu ēras, savukārt, lai izgatavotu tādu urbi, nepieciešams īpašs darbagalds, bet tāds jau parādījās vispār tikai 17. gadsimtā...