Izrādās, dažādos senatnes avotos pieminētā Mēness sašķelšanās esot bijis notikums, kas piedzīvots vēl musulmaņu pravieša Muhameda dzīves laikā. Vēstīts, ka dažādās civilizācijās masveida izmaiņas kalendāros veiktas 7. gadsimtā, un pēc šīs kosmiskās kataklizmas (vai varbūt arī kādas apzinātas iedarbības) mainījās Mēness fāzes, savukārt gads uz Zemes acumirklī kļuva uzreiz par 5 (!) dienām garāks. Vēstīts, ka Mekas iedzīvotāji redzējuši divas kosmiskā ķermeņa puses, kuras sadalījušas Hara kalnu: “Mēness sašķēlās pravieša dzīves laikā. Mēness sašķēlās divās pusēs, no kurām viena bija redzama no vienas kalna puses, otra – no otras...”

Reklāma

Arī citu tautu senajos avotos pieminēts sašķeltais Mēness: acteku kodeksā, Senās Ķīnas un Babilonijas manuskriptos, Persijas un Peru impēriju dokumentos, un vēl daudzu visas pasaules tautu pieminējumos, un daudzviet fiksēts, ka Mēness nevis vienkārši sašķēlies divās daļās, bet gan esot mainījies praktiski viss Piena Ceļš. Un arī par tām piecām gada pagarināšanās dienām visviet vēstīts praktiski viens un tas pats: visas šīs senās civilizācijas drīz mainījušas visus savus kalendārus, jo tagad gadā bija vairs nevis 360, bet gan 365 dienas.

Bet laikam jau viszīmīgākais šeit ir tieši tikpat vienādi paustais, ka Mēness nevis palika sašķēlies divās daļās, bet gan “visvarenais Radītājs tās salīmējis atpakaļ vienotā veselumā”. Tiesa, pēc šā notikuma Mēness masa tomēr mainījusies, kā rezultātā tad acīmredzami mainījās arī tā riņķošanas periods apkārt Zemei, un tas tad arī pagarinājis gadu. Un, lai viss liktos jau pavisam nereāli un fantastiski, var piebilst, ka arī mūsdienās virkne pētnieku apgalvo: vērīgāk ielūkojoties, Mēness ķermenī varot skaidri saskatīt šīs “salīmēšanas jeb šuves” pēdas...