Tikai trešdaļai Latvijas upju kvalitāte vērtējama par ekoloģiski augstvērtīgu. Viens no būtiskiem to veselības apdraudējumiem ir aizsprosti, kuru skaits pārsniedz 1300. Pirmie "trombi" likvidēti šovasar Sveķupē un Alūksnes upē.

Līdz 2030. gadam Eiropas Savienība apņēmusies atbrīvot no aizsprostiem vismaz 25 tūkstošus kilometru upju, uz kurām atrodas vairāk nekā 1,2 miljoni šķēršļu. Pēdējos divos gados aizsprostu nojaukšana ievērojami pieaugusi. 17 Eiropas valstīs likvidēti aptuveni 239 upju aizsprosti, no tiem 108 – tikai vienā Spānijā 2020. gadā. Arī kaimiņvalstīs atrodami labi piemēri: Somijā process pavirzījies nākamajā līmenī – viņi ķērušies klāt mazajām hidroelektrostacijām, kas videi globāli nodara lielāku postu, nekā sniedz labumu kādai sabiedrības grupai.

Kas vainas aizsprostam?

Tā varētu jautāt nezinātājs un vides jautājumos neizglītots cilvēks, atsaucoties uz gadu desmitiem ilgu praksi, kur vien ienāk prātā, ierobežot upes tecējumu. Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena skaidro, ka tieši uzbūvētie šķēršļi ir būtisks upes ekosistēmas apdraudējums, kas ietekmē gan to ekoloģisko stāvokli, tajā mītošās zivis un citus dzīvos organismus, gan spēj kritiski izmainīt upes ieleju vairāku kilometru garumā. Sekas šādām darbībām ir postošas – pēdējos 50 gados migrējošo zivju skaits Eiropā kopumā ir samazinājies par 93%.

Ievācot informāciju par aizprostiem un izvērtējot to ietekmi uz dabu, ar Pasaules Dabas fonda ekspertu atzinumu par sevišķi kaitējošiem un ātrāk nojaucamiem līdzās Bejas aizsprostam un Sveķupes caurtekai atzīts arī Rožu dambis uz Lielās Juglas, cilvēku radīts aizsprosts dīķsaimniecības vajadzībām uz Rēzeknes upes, dzelzceļa tilta caurteka uz Siliņupītes, Staiceles dambis uz Salacas, koku sagāzums Vesetas upē, caurteka Gosupē, bijušās hidroelektrostacijas dambis uz Vaives upes.