Laukā iestājas laikapstākļi, par kuriem saka – tādos kārtīgs saimnieks pat suni no istabas laukā nedzen. Tomēr bieži vien mājas sargam laiks jāpavada pagalmā. Tāpēc nepieciešams drošs un ērts miteklis, kur ķepainis būs pasargāts no lietus un sniega, kas dos patvērumu un drošību. Kuras suņu šķirnes var augu gadu dzīvot ārā, kas jāņem vērā, ierīkojot mājokli šādam sunim, un kā parūpēties par mājas mīluļa labklājību.

Ar īsu spalvu – tikai istabā

Pagalmā drīkst dzīvot suņi, kuru kažoks tam ir piemērots. Ārā noteikti nedrīkst palikt dobermaņi, Veimāras putnu suņi, vācu medību terjeri, takši, Bavārijas asinspēdu dzinējsuņi, Latvijas dzinējsuņi, kā arī visi, kuriem ir īsa spalva bez izteiktas pavilnas. Savukārt kaukāziešiem nav karsti, kad gaisa temperatūra pazeminās zem 10 grādiem pēc Celsija. Ārā labi jutīsies vilku šķirnes suņi, Vidusāzijas aitu suns, visas laiku šķirnes un citi suņi ar atbilstīgu kažoku.

Aprēķina būdas gabarītus

Suņa būdai jābūt tik lielai, lai dzīvnieks tajā varētu ērti ieiet, apgriezties, apgulties, lai ārā nepaliktu, piemēram, ķepas, ja suns nolēmis izstiepties visā garumā. Īpaši svarīgi tas ir ziemā, kad ārā palikušās ķepas var samirkt un, gaisa temperatūrai pazeminoties, sasalt. 

Būdas gabarītiem jāatbilst konkrētā suņa izmēriem, tāpēc vispirms ar mērlenti jādodas pie mājas mīluļa. Jāizmēra viņa aug stums skaustā, garums no deguna līdz astes pamatnei, krūškurvja platums un suņa kopējais augstums. 

Šos mērījumus izmanto, lai aprēķinātu būdas iekšējos izmērus. Tās augstums un platums vienāds ar suņa augstumu, kam pieskaitīti 5 cm, dziļums – par 5 cm lielāks nekā dzīvnieka garums, ejas platums – 5 cm platāks par dzīvnieka krūškurvja platumu, ejas augstums – par 5 cm lielāks nekā dzīvnieka augstums skaustā (sk. zīmējumu, kurā būda attēlota shematiski, bez priekšējiem paneļiem un atsevišķiem iekšpuses elementiem).