Skaistas, retas, aizsargājamas un labāk atstājamas mežā ir zemāk minētās sēņu sugas. 

Zarainā dižadatene jeb koraļļu dižadatene (Hericium coralloides). Vairākus desmitus centimetru liels, balts vai iedzeltens (retāk sārts) augļķermenis ir krūmveidā zarots. Zaru apakšpusi vienmērīgi klāj 0,5–1,5 cm garas nokarenas adatiņas. Sēne aug uz lapkoku kritalām un nedzīviem stumbriem. Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā un aizsargājamo sugu sarakstā. Tomēr pēdējos gados aizvien biežāk pienāk ziņojumi par tās atrašanu mežā. Augļķermenis ir ēdams, bet garšo skābeni, un tā smarža ir nepatīkama. Sēnes aizsargājamā statusa dēļ to tomēr nevajadzētu ievākt.

Lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum). Pusapaļās, sarkanbrūnās vai ķieģeļkrāsas piepes cepurīti klāj īpaši spīdīgs un ciets lakai līdzīgs slānis (ne velti tāds nosaukums), tās malā stiepjas spīdīgs, nedaudz tumšāks, līdz pat 15 cm garš kātiņš. Līdzīgi kā koraļļu dižadatene iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā, bet atradumu skaits Latvijā aizvien pieaug. Šī piepe nav ēdama, jo tās konsistence līdzinās koksnei. Āzijas tautas medicīnā kaltētu sēni izmanto tējas gatavošanai, kam piedēvē ārstnieciskas īpašības.