Makšķernieks un mednieks Kaspars Dukaļskis, kurš pēdējos pāris gadus veiksmīgi startē spiningošanas sacensībās, stāsta, ka pirmajā sacensību gadā laiva bija pilna ar mānekļu kastēm, pat vēl sacensību dienā tika eksperimentēts ar tiem. Tagad, kad pāris gadu laikā krietna pieredze uzkrāta, reizēm var būt tā, ka ar vienu mānekli tiek ķertas zivis divas dienas pēc kārtas. Nekāda Amerika nav jāatklāj, ja viss strādā, viņš nosaka.

Ko sāki ātrāk – medīt vai makšķerēt?

Makšķerēt, taču tēva stāstus par medībām klausījos daudz agrāk, nekā sāku ķert zivis. Mana dzimtā puse ir Sigulda, bet dzīvoju Drustos, nelielā lauku ciematiņā. Darba dienās – pa Rīgu, bet brīvdienās – laukos.

Cik sen sāki makšķerēt?

Varētu būt, ka pirmajā klasē. Tēvs nogrieza lazdas kātu, uzsēja pludiņu, saķērām mailītes un tad niedrēs ķērām asarīšus un līdakas. Tēvs ķēra, es kabināju nost, jo tad es makšķeri vēl nevarēju noturēt. Tas bija netālu no Siguldas, Jūdažu ezerā. Bērnībā bija gadījums, kad uz makšķeres uzķērās vista. Mūsu mājai garām tecēja Vējupīte. Biju aizgājis ķert zivis, atnācu mājās un makšķeri ar slieku pieslēju pie mājas. Vista bija galā.

Pēc tam ēdāt vistas zupu?

Tur nebija citu variantu.

Bez vistas noteikti ir noķerts kāds iespaidīgāks loms?

Pirms trīs gadiem ar mūsu komandas atbalstītāju Mārtiņu Balodi no eholotes.eu bijām treniņos Alūksnes ezerā. Noķēru 16,1 kg līdaku. Nosvērām un atlaidām. Tolaik tās garums bija 124 cm, tagad ir visas iespējas to noķert atkal, tagad tā noteikti būs paaugusies vēl lielāka.