Plastmasas un kūdras podiņus meža stādīšanā un lauksaimniecībā jau drīzumā varētu aizstāt ar pilnībā augsnē noārdošos alternatīvu, kas mazinās augu pārstādīšanas šoku un uzlabos to augšanu. Šādu jaunu modeli, piesaistot uzņēmējus, patlaban veido Latvijas pētnieki no LVMI "Silava" vadošā pētnieka inženierzinātņu doktora Ulda Grīnfelda vadībā.

Kad koki mežā sasnieguši ciršanas vecumu, tos izved un pārstrādā dažādos materiālos. Pāri paliek zari, kurus nereti krauj kaudzē mežmalā. Vēlāk sašķeldo, šķeldu pārdod un ved uz citām valstīm. 

"Raugoties plašāk, pēc mežizstrādes darbiem gandrīz visas augiem vajadzīgās barības vielas esam aizveduši projām no meža. Mūsu pētnieku un uzņēmēju grupa patlaban ir ceļā uz modeli un tehnoloģiju, ar kuru koka dzīves laikā uzņemtos elementus vedam atpakaļ uz mežu. Turklāt vēl kopā ar sēnēm un biokultūrām, kas spēj atgriezt šos elementus augam uzņemamā formā.