Pētījums! Pakalpojumaugi dārzeņu laukos "ķīmijas" vietā

Trīs gadus veiktie pētījumi par dārzeņu audzēšanas slejās jeb jaukto stādījumu ietekmi uz ražību un augsnes auglību, kā arī par zaļmēslojuma izmantošanu devuši jaunas atziņas ES projekta “Eiropas Zaļā kursa noteikto vidi saudzējošo tehnoloģisko risinājumu izstrāde un ieviešana dārzkopībā Latvijā (GreenHort)” dalībniekiem – Dārzkopības institūtam, zemnieku saimniecībai “Atvases” un SIA “LM Product”.

Savukārt socioloģisko pētījumu par saimnieku audzēšanas tehnoloģijas izvēli veica nodibinājums “Baltic Studies Centre”.

Kāpēc audzēt slejās

“Zaļais kurss visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pieprasa gan bioloģisko daudzveidību zem zemes un virs zemes, gan augsnes īpašību uzlabošanu, kā arī oglekļa piesaisti. Mēs šos nosacījumus apvienojām vienotā domā, lai varētu pārbaudīt, kā jauktie stādījumi ietekmē gan augsni, gan arī dārzeņu ražību rindu stādījumos (strip cropping). Šāda rindu stādījumu tehnoloģija ir zināma jau vairākus gadsimtus. Un var rasties jautājums, ko tur vēl daudz pētīt, gan jau tehnoloģija ir izpētīta. Tomēr zinātnisko publikāciju, zinātnisku datu par to, cik patiešām efektīvi un kā tas darbojas mūsu klimatiskajos apstākļos, ir ļoti maz. Rindu stādījumi diezgan daudz ir pētīti Āfrikas un arī Āzijas kontinentā, tostarp Ķīnā. Arī citās valstīs, kur industrializācijas līmenis un tehnoloģiskā attīstība ir zemāka nekā ekonomiski attīstītajās valstīs.

Mēs vēlējāmies noskaidrot, kāpēc zemnieki tikpat kā neizmanto šīs būtībā visiem labi zināmās lietas, kas ir iekļautas gan vidējo speciālo izglītības iestāžu, gan arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību programmā. Ja ir lauksaimnieciskā izglītība, saimnieks teorētiski jaukto stādījumu tehnoloģiju kontekstā ar pareizu augu seku un zaļmēslojumu zina ļoti labi. Realitātē tomēr ar lietojumu tik labi nesokas. 

Projektam piesaistījām arī sociologus, SIA “Baltic Studies Centre” ekspertus. Viņi mūsu darbošanos nodēvēja par retroinovāciju, jo mēs būtībā zināmas lietas no jauna vēlamies iekļaut praksē, vērst uz tām uzmanību. “Baltic Studies Centre” darbinieki anketēja zemniekus, tostarp bioloģiskos ražotājus un integrētos audzētājus visā Latvijā, lai saprastu, kādi izaicinājumi neļauj šo rindu tehnoloģiju ieviest ikdienas praksē,” stāsta projekta vadītāja, Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dr. agr. Līga Lepse.

Pēta kukaiņu postījumu novēršanu

Jauktos stādījumus trīs gadus audzēja Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centra laukos un arī divās bioloģiskajās zemnieku saimniecībās – ZS “Atvases” Daugmales pagastā, kur saimnieko Andris Mangulis, un Lienes Mucenieces saimniecībā Kaibalas pagastā. 

Abās saimniecībās papildus jauktajos stādījumos audzētiem burkāniem, kāpostiem un sīpoliem vēl izmēģināja zaļmēslojuma ietekmi uz šo dārzeņu ražu.

L. Lepse skaidro, ka lauciņi tika dalīti divos blokos. Vienā sēja aromātaugus ar domu, ka tie dezorientē un pievilina kaitēkļus, pasargājot no tiem dārzeņus. Parasti kaitēkļus pievilina dārzeņu smarža. “Aromātaugu rindās stādījām daudzgadīgo salviju un lavandu un viengadīgos augus – samtenes, kliņģerītes un koriandru. Ar kliņģerītēm un samtenēm bijām iecerējuši arī uzlabot augsnes veselību. Ir pētījumi par samteņu negatīvo iedarbību uz kaitīgajām nematodēm. Savukārt kliņģerītes cita starpā atstāj labāku ietekmi uz augsnes mikrobioloģisko aktivitāti, bet koriandrs smaržo un dezorientē kaitēkļus,” pakalpojumaugus raksturo L. Lepse.

Salvijas un lavandas stādīja vienā rindā 50 centimetru attālumā augu no auga. Gan starp salviju, gan lavandu rindām atstāja 1,2 metru lielu attālumu – ar domu, ka šeit varētu audzēt kāpostus vienā rindā, burkānus un sīpolus divās rindās.

Vajadzīgi divi, nevis 0,6 metri

Projekta “Eiropas Zaļā kursa noteikto vidi saudzējošo tehnoloģisko risinājumu izstrāde un ieviešana dārzkopībā Latvijā (GreenHort)” otrs pētniecības virziens bija augsnes auglības uzlabošana. Pētnieki un lauksaimnieki 60 centimetru platās slejās pamīšus ar iepriekš nosauktajiem kultūraugiem sēja balto āboliņu, kas labi zināms kā augsnes auglības uzlabotājs.

“Ik gadu vienam smaržaugam, ārstniecības un garšaugam blakus izrotējām vienu dārzeni. Turpat blakus jaukto stādījumu laukam bija arī visu trīs dārzeņu vienlaidu stādījums salīdzinājumam. Projekta pirmajā gadā starp lavandām auga kāposti. Secinājām, ka lavandas ir ļoti patīkamas kāpostu balteņiem. Tie virs lavandām veidoja baltu mākoni! 

Domājām, ka būs kāpostu kapi, nebūs ražas. Kļūdījāmies! Balteņi, šķiet, bija ļoti koncentrējušies uz lavandām. 

Kad rudenī vācām ražu, izrādījās, ka lavandās augušiem kāpostiem balteņu bojājumu ir būtiski mazāk nekā vienlaidu stādījumā. Tas nozīmē, ka lavandas patiešām balteņiem apdullina prātu un tie izvēlas dzīvoties pa lavandām. Vien daži vēlas pievērsties blakus augošajam kāpostam,” secina L. Lepse.

Dārzkopības institūta pētniece vērš uzmanību, ka visa projekta īstenošanas laikā, tātad trīs gadu tvērumā, 

salvijas labi ietekmēja visus trīs audzētos dārzeņus – burkānus, kāpostus un sīpolus. “Visi trīs kultrūraugi bija galvastiesu pārāki salviju variantā,” uzsver L. Lepse.

Viengadīgajiem aromātaugiem blakus dārzeņu rindām bija diezgan līdzīgi rezultāti. L. Lepse izceļ kliņģerīšu un samteņu sniegumu salīdzinājumā ar koriandru. “Visu trīs viengadīgo aromātaugu ietekme uz dārzeņu ražību bija viduvēja. Tā mainījās pa gadiem un pa kultūraugiem, izteikta līdera nebija. Nebija arī negatīvās ietekmes, tāpēc mūsu secinājums ir, ka visus iepriekš nosauktos pakalpojumaugus var audzēt jauktajos stādījumos,” tā Dārzkopības institūta pētniece. 

Viņa gan aicina paturēt prātā, ka ieteicams audzēt vidēji augstās un zemās samtenes, nevis augstās. Ja tomēr izvēlas audzēt augstās samtenes, tad ir jāatstāj lielāks attālums starp rindām. “Secinājām, ka mūsu dizains ar 60 centimetru platumu katrai slejai ir par šauru. Starp garšaugu rindām ir jābūt vismaz divu metru slejai, tad dārzeņus ir vieglāk kopt. Dārzeņu slejas platums gan ir jāsalāgo ar saimniecībai pieejamo tehniku – tātad ar riteņu platumu traktoriem, sējmašīnām un kultivatoru darba platumu,” uzsver L. Lepse.

Baltais āboliņš pārsteidz

Pētnieki uzsver, ka projekta īstenošanas laikā visvairāk pārsteidzis baltais āboliņš. No baltā āboliņa parasti sagaida, ka tas kā tauriņziežu dzimtas augs piesaista slāpekli, kas tiek arī blakus augošiem augiem. Arī projekta īstenošanai atvēlētajos laukos tas šo savu misiju īstenojis, tomēr vienlaikus parādot savu agresivitāti. 

“Baltais āboliņš no savas slejas izteikti pletās uz sāniem, nomāca kultūraugus. Tie ieauga āboliņā. Piemēram, pirmajā gadā āboliņa un kāpostu sleju stādījuma variantā novācām niecīgu kāpostu ražu,” stāsta L. Lepse. Viņa piebilst, ka āboliņa slejā bijusi ļoti laba augsnes bioloģiskā aktivitāte. Daudz piesaistīts slāpeklis. 

“Iespējams, nevajag no āboliņa ļoti baidīties, vienkārši ir jāņem vērā, ka tas plešas platumā – ik gadu vismaz aptuveni 30 centimetrus uz sāniem. Tas nozīmē, ka sleju dizains ir jāveido ar aprēķinu, ka āboliņš pletīsies uz sāniem. To varētu likt arī nedaudz platākās slejās un audzēt kā zaļmēslojumu, ieart zemē un nākamajā gadā mainīt vietām ar kultūraugiem. Tātad sēj vai stāda dārzeņus āboliņa vietā un dārzeņu vietā sēj āboliņu. Āboliņš ļoti labi ietekmē augsni, uzlabo to, piesaista slāpekli,” iesaka Dārzkopības institūta pētniece.

Viņa precizē, ka izmēģinājumos, kas notika institūtam piederošajā zemē, imitēta bioloģiskā audzēšana. Iemesls ir bioloģiskā sertifikāta neesamība šiem konkrētajiem izmēģinājuma laukiem. Vienu gadu pirms izmēģinājumu sākšanas zeme nav izmantota. Pētniece precizē, ka sējumos un stādījumos neesot lietots mēslojums un arī ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi (AAL). Savukārt abās projektā iesaistītajās zemnieku saimniecībās pētījumi ierīkoti bioloģiski sertificētā zemē.

Nepelnīti aizmirstais zaļmēslojums

Zaļmēslojuma izmēģinājumi zemnieku saimniecībās attaisnoja pieņēmumu, ka tie ir ļoti labs augsnes auglības uzturēšanas līdzeklis. Īpaši divgadīgais zaļmēslojums, kam ir jāļauj sadalīties. Divgadīgā zaļmēslojuma sadalīšanās procesā pirmajā gadā pēc tā iestrādes nedaudz krītas augiem augsnē pieejamā slāpekļa īpatsvars. “Mikroorganismi, lai sadalītu iearto divgadīgo zālāju, patērē diezgan daudz slāpekļa. Tas noteikti ir jāņem vērā! Bioloģiskais lauks zaļmēslojuma iestrādes gadā ir jāmēslo ar vircu vai kūtsmēsliem. Integrētās saimniekošanas lauku tikpat labi var mēslot ar minerālmēsliem, tikai vairāk ir jādod slāpeklis un jāpalīdz sadalīties ieartajai biomasai. Šo atziņu noteikti ir jāpatur prātā,” uzsver L. Lepse.

Projekta dalībnieki par zaļmēslojumu izmantoja airenes, vairāku āboliņu, sinepju un vīķu maisījumu. Zaļmēslojumi kļūst aizvien populārāki, sēklu firmas piedāvā dažādus maisījumus. “Ir jāvērtē piedāvātā maisījuma sastāvs un jāzina, ar kādu mērķi zaļmēslojumu vēlas audzēt – vai ar dziļākām saknēm augsnes irdināšanai vai ar citu mērķi,” tā L. Lepse.

SIA “Baltic Studies Centre” veiktā saimnieku aptauja parādīja, ka saimnieku izglītības līmenis būtiski neietekmē audzēšanas tehnoloģijas izvēli saimniecībā. Izvēlētais saimniekošanas modelis visvairāk ir atkarīgs no saimnieka pārliecības, nevis izglītības. “Integrētā saimniekošanas veida saimnieku apziņā lielākoties ir iesakņojies stereotips, ka zaļmēslojumi un slejas ir dārgi. Pēc būtības šis saimniekošanas modelis nav dārgs tāpēc, ka zaļmēslojums augsnē atbrīvo ļoti daudz barības vielu,” uzsver L. Lepse. 

Pētniece teic, ka citā Dārzkopības institūta īstenotajā projektā integrētajai dārzeņu audzēšanai izmanto sešu lauku augu seku, kurā iekļauts divgadīgs zaļmēslojums. Integrētība šajā laukā izpaužas vien ļoti retā AAL smidzināšanā – reizēs, kad nekādi citādi nevar. Sintētisko mēslojumu lieto arī atsevišķos gadījumos atkarībā no kultūrauga un veģetācijas perioda. Visbiežāk pavasarī dod nelielu slāpekļa devu/ un izdodas sasniegt ļoti labus ražas un mēslojuma izmantošanas efektivitātes rādītājus.

Sešu lauku augu sekā pēc divgadīgā zaļmēslojuma stāda sīpolus, tad nākamajā gadā kāpostus, pēc tam bietes un burkānus. Tad atkal divus gadus audzē zaļmēslojumu. “Zaļmēslojums aizvien ir nepelnīti aizmirsts. Vēlos iedrošināt saimniekus mēģināt to izmantot. Noteikti nav dārgi, šis naudas ieguldījums atmaksājas! Darboties ar zaļmēslojumu ir daudz lētāk, nekā kaisīt minerālmēslus. Iemesls ir vēl papildu ieguvumi. Nav tikai stāsts par to, ka zaļmēslojums augsnē atbrīvo augiem uzņemamā formā barības vielas. Tas pabaro arī mikroorganismus, veido visu organisko masu, struktūru, tādējādi ir labāka mitruma un gaisa attiecība, bioloģiskā aktivitāte, kas ietekmē arī slimību izplatību. Zaļmēslojums rosina veselu kompleksu procesu, ko nevar vienmēr izmērīt naudā!” uzsver L. Lepse.

Der arī integrētajās saimniecībās

Līga Lepse uzsver, ka pakalpojumaugu izmantošana ir iespējama arī integrētajās dārzeņu audzēšanas saimniecībās. “Sleju audzēšanas modeli var integrēt savā augsnes apstrādes un ražas vākšanas sistēmā, pielāgojot sleju platumu izmantojamajai tehnikai. Tehniski tas ir iespējams. Jautājums ir, vai cilvēki vēlas par to domāt un šajā tēmā iedziļināties,” turpina pētniece.

Allažu pagasta ZS “Bračas” pēdējos divus gadus mēģina audzēt slejās dārzeņus, neizmantojot lauksaimniecības pakalpojumaugus. Pamīšus slejās aug puravi, burkāni un kāposti. Kultūraugus slejās ik gadu maina. Saimnieks Māris Malcenieks secinājumus sola pēc diviem trim gadiem. Saimnieka dēls Rūdolfs uz slejas audzēšanas modeļa balsta savu bakalaura darbu, ko aizstāvēs šā gada pavasarī. Ātrais novērtējums esot, ka kultūraugu saskares vietā malas efekts ir labi redzams – augi ir raženāki nekā vienlaidu stādījumā. Māris uzskata – ļoti precīzi jāplāno ražas vākšana, kurš kultūraugs jāvāc pirmais, lai vēlāk bez zaudējumiem varētu novākt nākamos kultūraugus. Svarīgs ir menedžments un plānošana. Arī smidzinājumi var nesakrist – vienam augam var derēt, blakus citam nederēt. Bet ja nu uzsmidzina? Izaicinājums iespējams arī reizēs, kad viens kultūraugs ir jāvāc, bet cits jāsmidzina.

Savukārt bioloģiskās ZS “Atvases” saimnieks Andris Mangulis atzīst, ka viņa saimniecības septiņi hektāri zemes, kur audzē 50 dažādus kultūraugus, tomēr ir nepietiekami sleju tehnoloģijas iespēju izmantošanai. A. Mangulis iesaka audzēt tādus pakalpojumaugus, kuriem var vākt un pārdot ražu.

Ieguldījums izaugsmei.

Foto: Publicitātes

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē