Atskatoties uz aizvadīto gadu un dārzu sezonu, kāds jau atkal teiks, ka tāda nav bijusi, nav piedzīvota. Droši vien ļoti atšķirīgs skatījums būs pa novadiem, lai gan varbūt ir arī kādas kopīgas iezīmes. Aizvadītais laiks būtu raksturojams – no vienas galējības otrā. Ar agru pavasari, tad aukstumu, kaut kur sausumu, tad plūdiem un negaisiem ar krusu.

Laikapstākļi kopumā dārzus un dārzkopjus 2024. gadā nežēloja. Ja salnas tika pārdzīvotas, tad bija dārzi, kas cieta krusas dēļ, kas pamatīgi sabojāja ražu. Tas bija vērojams dažviet drīz pēc ziedēšanas, bet bija dārzi, kas to pārdzīvoja vairākkārt sezonas laikā. Tas pat izpaudās tā, ka ražas laikā tika vākti tikai aizvēja pusē esošie veselie augļi (ja vien bija, ko vākt). Vai risinājums būtu pretkrusas tīklu izmantošana? Tas būtu iespējams no jauna ierīkotajos dārzos ar šaurām un zemām vainaga formām, bet tas prasa pamatīgas investīcijas.

Novadi atšķirīgi pārdzīvoja arī karstumu un plūdus vasaras vidū. Zemgales pusē dažviet pēc lietavām droši varēja nekavēties domās par ūdens vajadzību – tā bija pārpārēm. Drīzāk bija jāpieskata, lai liekais ūdens pēc iespējas drīzāk tiktu aizvadīts prom no dārza, novēršot koku sakņu smakšanu.

Sezona sākās jau pērnā gada nogalē

Šīs sezonas notikumiem iesākums meklējams jau pērnā gada nogalē, kad, iespējams, augi ne tik labi bija gatavi ziemot un savā ziņā pārlauza miera (miega) periodu. Arī pārmērīgais mitrums augsnē vēl no rudens par labu nenāca. Vēl pavasarī daudzviet bija manāmi neizbraucami lauki. Gads iesākās ar tādu pamatīgāku aukstumu. Daļā valsts tas bija pat kailsals. Šajā laikā, iespējams, cieta dažas jutīgākās kultūras, to ziedpumpuri, augļzari. Ieguvēji bija tie, kuri nesteidzās ar agru augļu koku vainagu veidošanu.