Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē pieņemts lēmums palielināt reņģu un brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Reklāma

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pirmdien un otrdien piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā, kurā dalībvalstis pieņēma lēmumu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam.

Pieņemtā lēmuma rezultātā Latvijai 2026. gadam Baltijas jūrā un Rīgas līcī mencu (22.-24. apakšrajonā un 25.-32. apakšrajonā) nozvejas apjomi paliks nemainīgi - attiecīgi 10 tonnas un 37 tonnas, kas, salīdzinot ar sākotnējo Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu, ir samazinājums attiecīgi par 80% un 62%.

Reņģu nozveja Baltijas jūrā apstiprināta 2674 tonnu apjomā, kas ir 15% palielinājums pret 2025. gadu, bet reņģu nozveja Rīgas jūras līcī apstiprināta 18 497 tonnu apmērā, kas ir 17% samazinājums. 

Brētliņām Baltijas jūrā apstiprināta nozveja 27 942 tonnu apmērā, un tas ir palielinājums par 45%, bet lašiem Baltijas jūrā nozveja apstiprināta 3359 gabalos, un tas ir 27% samazinājums.

Pēc diskusijām Luksemburgā Baltijas jūras valstu sadarbības platformas ("Baltfish") nozares ekspertu sanāksmē un pēc tam arī Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē 28. oktobrī tika panākts kompromiss, akceptējot Baltijas jūras valstu kopīgo vienošanos par nākamā gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Kompromiss būtiski izmainīja Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji piedāvātos mencu zvejas, kā arī lašu atpūtas zvejas (makšķerēšana, pašpatēriņa zveja) ierobežojumus 2026. gadam. Tie palika nemainīgi un atbilst reālajiem piezvejas apjomiem, kas vairs neapdraud citu zivju sugu zvejas turpināšanu Baltijas jūras Latvijas piekrastē. Tāpat atbilstoši zinātnes pieļaujamajiem apjomiem par 45% tika palielinātas brētliņu un 15% Baltijas jūras centrālās daļas reņģu zvejas iespējas, salīdzinot ar EK priekšlikumu par šo zivju nozvejas apjomu nepalielināšanu.

Krauze norāda, ka pieņemtie lēmumi, kas tiešā veidā skar zvejniekus, zivju apstrādātājus un piekrastes ciematu iedzīvotājus, nedrīkst būt nepārdomāti un ar graujošu ietekmi.

Pēc Krauzes sacītā, jāņem vērā zinātnieku teiktais pēc zivju resursu rūpīga novērtējuma. To piedāvātās pieļaujamās zvejas iespējas ir atbilstoši jāizmanto, nevis jāmeklē iemesli, lai to nedarītu. Vienlaikus jebkuri samazinājumi no EK puses tiek piedāvāti kā pašsaprotami. "Šāda attieksme man nav pieņemama, jo tai ir tieša negatīva ietekme uz zvejniekiem un viņu uzticību Eiropā pieņemamajiem lēmumiem. Mēs neprasām vairāk, kā iespējams, bet gan to, ko pieļauj zinātne," uzsver Krauze.

Ministra ieskatā šādi lēmumi nedrīkst radīt apdraudējumu zvejniecības pastāvēšanai Baltijas jūrā un tradicionālajam piekrastes dzīvesveidam, kā to izraisītu EK piedāvātais radikālais mencu piezvejas ierobežojums. Sasniegtais rezultāts noteikti ir svarīgs grūto sarunu ieguvums piekrastes zvejas interešu aizstāvībai.

"Apstākļos, kad Krievija turpina palielināt savu zveju Baltijas jūrā un ar to neļauj uzlabot mencu un citu vērtīgo zivju stāvokli, EK samazinājuma pieņemšana būtu ES zvejniekiem kaitējošs lēmums, tāpēc es vairākkārt esmu uzstājis uz sankciju noteikšanas nepieciešamību Krievijas zivju produktu tirdzniecībai ES," pauž Krauze.

Pret EK priekšlikumu nepalielināt brētliņas un Baltijas jūras reņģes zvejas iespējas, ko atļauj zinātnes ieteikumi, neapmierinātību pauda praktiski visas Baltijas jūras valstis, kaut gan reņģu zvejas iespēju palielināšanas ziņā tās bija daudz piesardzīgākas. Tāpat Latvijai un pārējām valstīm nebija pieņemami, ka EK savā priekšlikumā stingri ievēroja zinātnes ieteikumus tikai kvotu samazinājuma gadījumā, bet ne saistībā ar palielinājumu. Tā nebija līdzvērtīga pieeja zinātnes ieteikumu izmantošanā.

Neskatoties uz to, Baltijas jūras valstis visiem krājumiem, kuriem zinātnieki savos ieteikumos rosināja pamatotu samazinājumu, piekrita un samierinājās ar zvejas iespēju kritumu, jo visiem ir svarīgi, lai neturpinātos šo zivju sugu krājumu tālāka pasliktināšanās.

ZM skaidro, ka šobrīd Rīgas līča reņģu krājums ir vislabākajā stāvoklī visā Baltijas jūrā, taču pēc vairāku gadu zvejas iespēju palielinājumiem nākamajā gadā nāksies saskarties ar 17% samazinājumu, jo vienu gadu ir bijis vājāks nārsts un sliktāks jaunās reņģu paaudzes pieaugums. Tāpat lasim Baltijas jūrā zinātnieki rosina tālāku zvejas iespēju (tostarp piezvejas) samazinājumu, jo savvaļas lašu populācijas dažādajās Baltijas jūrā ietekošajās upēs ir grūtā stāvoklī un neatjaunojas gana ātri.

ZM atzīmē, ka mencām un lašiem daudzu gadu garumā ir atļauta tikai piezveja citu sugu zvejā. Pēc specializētas šo sugu zvejas pārtraukšanas minētie zivju krājumi jūrā neatjaunojas, kas norāda uz citiem ar zveju nesaistītiem apstākļiem. Tostarp ļoti strauji pieaug zivju plēsējsugu pelēkā roņa un jūraskraukļa (kormorāna) populācijas, kas turpina negatīvi ietekmēt apjomu ziņā šobrīd ierobežotos vērtīgo zivju sugu krājumus.