15 °C
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas enerģētikas ministri ir paziņojuši, ka Baltijas valstis jau tagad ir gatavas atslēgties no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas pārvades sistēmas un sinhronizēties ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu, ko plānots darīt nākamā gada februārī. Pilnībā visi darbi gan vēl nav pabeigti.
Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – "Augstsprieguma tīkls" (AST), Igaunijas "Elering" un Lietuvas "Litgrid" šonedēļ nosūtīja paziņojumu Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmu operatoriem par BRELL līguma nepagarināšanu. Tādējādi līgums tiks izbeigts ar 2025. gada 7. februāri, bet 8. februārī Baltija atvienosies no Krievijas kontrolētās energosistēmas un uzsāks sinhronu darbu ar kontinentālās Eiropas tīklu.
AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis atzīst, ka jau šobrīd Baltijas valstu energosistēma ir gatava veikt ārkārtas sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu, ja šāda nepieciešamība rastos: "Elektropārvades līnijas starpsavienojums "LitPol Link" starp Lietuvu un Poliju jau 2021. gadā tika tehniski sagatavots sinhrona savienojuma nodrošināšanai. Gan Baltijas valstīs, gan Polijā daudzi pārvades tīkla pastiprināšanas projekti ir pabeigti, kā arī ieviestas energosistēmas vadības sistēmas un procedūras. Latvijā ir pabeigti visi 330 kilovoltu (kV) elektrotīkla pastiprinājumi, tai skaitā divu Latvijas–Igaunijas starpsavienojumu atjaunošana."
Kopumā sagatavošanās šim Baltijā vērienīgākajam energoneatkarības projektam ilgusi teju 20 gadus, šobrīd sinhronizācijas projekts ir tā noslēdzošajā fāzē. Pašlaik trīs Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori darbojas pie pēdējiem projektiem, kas ļaus īstenot drošāku un efektīvāku sinhronizāciju un energosistēmas darbību pēc sinhronizācijas īstenošanas. "Pašlaik Latvijā notiek energosistēmas drošumam svarīgo elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS – Battery Energy Storage System) būvniecība AST apakšstacijās Rēzeknē un Tumē. Modernā bateriju sistēma nodrošinās tieši sinhronizācijas režīmam nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves," skaidro AST valdes priekšsēdētājs. Tāpat šobrīd notiek trīs sinhrono kompensatoru Grobiņā, Ventspilī un Līksnā uzstādīšana.
Sinhronizācijas projekta kopējās izmaksas Latvijā sasniegušas gandrīz 500 miljonus eiro, kopējam Eiropas Savienības līdzfinansējumam pārsniedzot 300 miljonus eiro.
