3.3 °C
Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners norādījis, ka liela daļa Latvijas eksporta joprojām balstās uz zemas pievienotās vērtības koksnes produktiem, kas liecina par ekonomikas struktūras vājumu. Šāda situācija ne tikai neveicina ilgtspējīgu attīstību, bet arī rada jautājumus par to, vai resursi tiek izmantoti efektīvi un ilgtermiņā.
Klimata tehnoloģiju uzņēmuma “Arbonics” mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks
Pagājušajā nedēļā TV3 raidījuma “Nekā Personīga” sižetā tika izgaismotas vairākas problēmas, kas saistītas ar Latvijas mežu apsaimniekošanu un tās ietekmi uz ekonomiku un vidi.
Minētajā sižetā tika uzsvērts, ka Latvija ir Eiropas lielākā biomasas eksportētāja, kas ir pārsteidzoši, ņemot vērā mūsu valsts izmērus. Šāda eksporta stratēģija tiek pamatota ar argumentiem, ka nekoptos mežos koki sabrūk, izdala oglekli un kaitē klimatam, un tādēļ tie jāaizstāj ar jaunaudzēm. Tomēr, kā norādīts sižetā, šie pētījumi bieži tiek finansēti un vadīti nozares interešu grupu ietvaros, kas rada bažas par zinātniskās objektivitātes trūkumu.
Situācija kopumā atklāj dziļākas problēmas – lēmumi par mežu politiku bieži balstās nevis uz objektīviem un ilgtspējīgiem zinātniskiem datiem, bet gan uz īstermiņa ekonomiskajām interesēm. Tikmēr Eiropas Savienības prasības skaidri norāda uz nepieciešamību saglabāt unikālās ekosistēmas un samazināt kailciršu apjomus, taču Latvijā šie mērķi bieži tiek ignorēti vai apšaubīti. Šāda pieeja apdraud mūsu mežu ilgtspējīgu attīstību un klimata mērķu sasniegšanu.
Kad 2022. gadā klimata uzņēmums “Arbonics” uzsāka darbību, galvenā uzmanība bija pievērsta mežu atjaunošanai – skaidram un verificējamam risinājumam oglekļa piesaistei, kas ir ļoti pieprasīts oglekļa tirgos. Tomēr vienmēr esam uzskatījuši, ka ir jādara vairāk, meklējot atbildes uz jautājumu, kā mēs varam aizsargāt jau esošos mežus? Šis jautājums ir būtisks, jo oglekļa tirgos galvenokārt uzsver jaunu mežu stādīšanas nozīmi, kamēr par esošo mežu saglabāšanu tiek runāts mazāk.
Bieži tiek izteikts apgalvojums, ka, ja cilvēks neiejaucas, mežs sabruks un nomirs. Taču dati liecina ko citu.
Esam atklājuši, ka dažādos biotopos un situācijās rezultāti būtiski atšķiras. Viena skaidra atbilde ir tāda, ka nepastāv viens vislabākais koku tips – vienmēr jāņem vērā biotopa veids un apkārtējā vide.
Dažos gadījumos ir jēga ļaut augt, piemēram, 60 gadus vecām bērza audzēm, citos – ne. Priežu audzes daudzos gadījumos ir lieliska izvēle, jo, kā parāda mūsu dati, tās var viegli sasniegt 200 gadu vecumu, nezaudējot savu vērtību.
Izmantojot ģeoinformātiku un mežu attīstības modeļus, var pierādīt, ka mežsaimniecības pieeja ir jāpielāgo konkrētajam biotopam un datiem. Šādi dati ne tikai palīdz plānot, bet arī sniedz alternatīvas kailcirtēm, kas bieži tiek uzskatītas par vienīgo ekonomiski izdevīgo risinājumu. Ilgtermiņa pieeja ir iespējama un ekonomiski pamatota. Turklāt, šāda pieeja sniedz alternatīvas tradicionālajām metodēm un iespēju saglabāt vecos mežus, nevis aizstāt tos ar ātraudzīgām audzēm.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
