Koksnes inovācijas triumfs: Vai Latvija kļūs par nozares līderi Eiropā?

SIA "Meža nozares kompetences centrs" (MNKC) kopš tā izveides 2011. gadā kļuvis par efektīvu inovācijas rosināšanas rīku un nozares starptautiskās konkurētspējas stiprinātāju.

MNKC ikdienas darbība ietver ES strukturālo fondu projektu īstenošanu un tajos noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī uzņēmuma ilgtspējas nodrošināšanu. MNKC atklātā konkursā izveidoja 11 dalībnieku pētniecības projektu vērtēšanas komisiju. Tajā darbojas trīs nozares uzņēmumu vadītāji, viens LKF pārstāvis, četri nozares vadoši zinātnieki ar zinātņu doktora grādu, viens IT uzņēmuma pārstāvis un EM un KEM pārstāvji. Komisija lemj par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu virzīšanai uz Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Gala lēmumu par projektu pieteikumu apstiprināšanu un valsts atbalsta piešķiršanu pieņem CFLA.

Platforma jaunu produktu veidošanai

"Mūsdienu globālie izaicinājumi, tostarp klimata pārmaiņas un nepieciešamība pāriet uz atjaunojamiem resursiem, prasa būtiskas pārmaiņas nozarēs, kas ilgstoši balstījušās uz tradicionālām pieejām. Latvijas meža nozare ir spilgts piemērs tam, kā tradicionālā industrija spēj pievērsties inovatīviem risinājumiem un augstas pievienotās vērtības produktiem, kas stiprina gan vietējo, gan starptautisko konkurētspēju, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību," uzsver MNKC valdes locekle Anita Indena. 

Viņa vērš uzmanību, ka Latvija ir izvēlējusies bioekonomikas attīstību kā vienu no prioritātēm savā Viedās specializācijas stratēģijā (RIS3). RIS3 stratēģijas mērķis ir ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības un lielākas produktivitātes virzienu, izmantojot efektīvākus resursus un veicinot inovācijas.

Latvijas bioekonomikā meža nozare spēlē vissvarīgāko lomu, jo tai ir milzīgs potenciāls izmantot zinātnes sasniegumus jaunu tirgū pieprasītu produktu un tehnoloģiju izveidē. Līdztekus pašu uzņēmēju ieguldījumam visā pasaulē inovācijas, procesus no idejas līdz tirgū pieprasītam produktam atbalsta valsts, dažādi riska fondi, mecenāti un arī privātpersonas. 

"Inovācijas uzņēmēji rada tad, kad redz tirgus iespējas, un tad, ja zina, kur atrast zināšanas, kā šo pieprasījumu vai iespējas apmierināt. Savukārt zinātnieki rada zināšanas, kas var noderēt inovācijām šodien vai rīt, Latvijā vai pasaulē. Tehnoloģiju inovācijas atpelnās lēnāk, jo to izstrāde ir dārgāka, lēnāka un riskantāka. Tāpēc, ja uzņēmumam izdodas radīt tehnoloģiju inovācijas, to ekonomiskā ietekme un konkurētspējas ilgtspēja ir lielāka," tā A. Indena. 

Viņa piebilst, ka 2011. gadā apstiprinātā Kompetences centru programma ir daļa no nacionāla mēroga inovācijas modeļa. To pēc desmit gadu darbības atzina par visveiksmīgāko inovāciju un privāto pētniecības un attīstības (P&A) atbalsta programmu uzņēmumiem ar augstiem rezultativitātes rādītājiem. 

"Šī programma ir būtisks instruments pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbības rosināšanai ar mērķi uzlabot tautsaimniecības nozares komersantu konkurētspēju. Vissvarīgākais Kompetences centru uzdevums ir veicināt P&A investīciju kāpumu, sniedzot mērķētus publiskos ieguldījumus. Tas sekmē jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, to pilotēšanu ražošanā un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā," secina A. Indena.

Inovācijas nozīmē darboties ar jauniem un efektīvākiem nekā agrāk paņēmieniem, ražot un pārdot jaunus un labākus produktus vai ieviest jaunas un labākas tehnoloģijas.

Sadarbība ar zinātniskajām institūcijām

Lai panāktu augstu inovāciju līmeni gan mežsaimniecībā, gan kokapstrādē, arī lai risinātu dažādas nozares problēmas, nepieciešama cieša un arī ilgtspējīga sadarbība starp Latvijas, arī ārvalstu zinātniskajām institūcijām un uzņēmējiem. Svarīgi uzņēmēju partneri ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas koksnes ķīmijas institūts, Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Rīgas tehniskā universitāte.

A. Indena arī uzsver iespējas MNKC platformu izmantot mazajiem uzņēmumiem (MVU), kas var gūt lielu labumu, jo centrs piedāvā iespējas ieguldīt inovatīvos projektos, kas rosina tehnoloģiju pārnesi un uzlabo ražošanas efektivitāti. Sadarbības modelis arī paredz pilnu inovācijas ciklu, kurā izveido MVU vajadzīgās tehnoloģijas. Tās nereti ietver digitalizācijas un automatizācijas risinājumus, kas ļauj MVU vieglāk integrēties globālajos tirgos.

A. Indena: "Turklāt MNKC veicina sadarbību starp maziem un lieliem uzņēmumiem, lai palielinātu kopējo inovāciju cikla efektivitāti. Mazie uzņēmumi var piedalīties starpnozaru projektos un izmantot jaunas ražošanas tehnoloģijas, kas izstrādātas sadarbībā ar lielākiem uzņēmumiem."

Jaunajos projektos MNKC turpina uzsvērt inovācijas, digitalizāciju un resursu efektīvu izmantošanu. Projekti nodrošina pēctecību, uzlabojot iepriekšējā perioda rezultātus un sniedzot jaunas iespējas gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem.

30 miljonu ieguldījums 12 gados

Laika posmā no 2011. līdz 2022. gadam dažādu nozaru lieli, vidēji un mazi uzņēmumi, kā arī zinātniskās institūcijas MNKC koordinētajos projektos īstenoja vairākus lielus pētniecības un attīstības projektus, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 30 miljonu eiro. Šie pētniecības projekti aptver plašu inovāciju spektru – no jauniem koksnes produktiem līdz mežsaimniecības loģistikas risinājumiem.

MNKC sadarbības partneri, kas īsteno pētniecības projektus, pārstāv visas trīs meža nozares apakšnozares: mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu. Partneru vidū ir ne tikai lielākie nozares uzņēmumi ("Latvijas Finieris", "MeKA", "Kokpārstrāde 98", "Amber Wood", "Stiga RM" u. c.) un vadošās pētniecības organizācijas, bet arī daudzi mazie uzņēmumi ("Forma", "Funduss", "Koksnes plūsmas datu centrs", "Jifteco", "Zippy Vision" u. c.) un vidējie komersanti ("EKJU", "VMF Latvia", "Kontekss", "Pavasars", "Tilde" u. c.), kas aktīvi rosina nozares izaugsmi.

Plašā un daudzveidīgā partneru bāze ļauj MNKC veiksmīgi īstenot inovatīvus projektus un stiprināt meža nozares konkurētspēju.

Tehnoloģija.

Foto: Publicitātes / Latvijas Mediji

Sadarbības piemēri

SIA "Amber Wood" par MNKC projektā izveidoto grīdas dēļu sistēmu saņēmis gan Latvijas, gan arī Eiropas patentu jaunam divslāņu grīdas dēļu savienojumam, tā izgatavošanas tehnoloģijai, kas ļauj šo produktu ražot teju vai neierobežotā garumā, turklāt tie ir savienojami ar uzņēmuma ražoto produkciju. 

Inovācija slēpjas grīdas apakšējā slāņa – bērza saplākšņa – savienojumā, kas ļauj trīs reizes samazināt cēlkoka (ozola vai oša) patēriņu ar ievērojami mazāku atlieku daudzumu, 

turklāt divslāņu grīda, neraugoties uz vides temperatūras un mitruma izmaiņām, nodrošina pietiekamu nestspēju un dimensiālo stabilitāti.

Koncerns AS "Latvijas Finieris" ar AF programmu finansējuma atbalstu pēdējo gadu laikā veiksmīgi īstenoja vairākus inovatīvus pētniecības projektus jaunu un ilgtspējīgu produktu risinājumu izveidei, tostarp gan betulīna ražošanas pilotiekārtas izstrāde un ražotnes izveide, gan arī jaunu saistvielas sveķu sintēzes tehnoloģiju un līmes recepšu izstrāde ar videi draudzīgākām izejvielām. 

Abi risinājumi ir veiksmīgi ieviesti ražošanā un patlaban sastopami gan augstvērtīgos uztura bagātinātājos un ar dabiskām izejvielām gatavotos kosmētikas produktos, gan arī tirgū pieejamos uzņēmuma ražotos saplākšņos (saistvielas sveķu sastāvs ar augstāku dabīgo izejvielu īpatsvaru).

Patlaban "Lavijas Finieris" īsteno projektu ar mērķi izpētīt līmētu masīvkoka konstrukciju materiālu lietojuma iespējas lauksaimniecības ražošanas apstākļos, kad konstrukcijas ir pakļautas specifiskiem telpu klimatiskajiem režīmiem ar pazeminātu gaisa temperatūru. 

Šā projekta īstenošana ir iespējama, arī pateicoties uzņēmuma iniciatīvai par bērza stādu ražošanas kompleksa "Zābaki" būvniecību, kurā ir izmantoti iespējami vairāk koka un koksnes konstrukciju būvizstrādājumi. Tādējādi pētniecības organizācija iegūst pilna mēroga pētniecības objektu zinātniskajām aktivitātēm, savukārt ražošanas uzņēmums iegūst zinātnisko pamatojumu par savas infrastruktūras veiktspēju.

SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" regulāri iesaistās MNKC īstenotajās programmās gan kā izsludināto pētniecības projektu pieteicējs, gan arī kā sadarbības partneris. Šādi projekti palīdz nodrošināt uzņēmuma pētījumu kapacitātes stabilu izaugsmi, kas savukārt sniedz caur pētniecības aktivitātēm gūtas atziņas, kas ļauj nozares uzņēmumiem plašāk izmantot koka un koksnes izstrādājumus, balstoties uz zinātniski pamatotām atziņām.

Jaunas iespējas inovācijai

Kompetences centru programmas ietvaros no 2024. gada oktobra līdz 2027. gada decembrim uzņēmumiem ir pieejami jauni Atveseļošanas fonda (AF) pētniecības atbalsta pasākumi. MNKC ir noslēgusi ar CFLA trīs jaunus līgumus par AF līdzfinansētu projektu īstenošanu līdz 2027. gada beigām par kopējām 18 milj. eiro izmaksām, kas atbalsta pētījumus trīs šādos svarīgākajos virzienos: jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde (atbalstam piešķirti 6 milj. eiro); zema oglekļa emisija un pielāgošanās klimata pārmaiņām (piešķirti 5 milj. eiro); automatizācija, robotizācija un e-komercijas risinājumi (3 milj. eiro).

Atbalsts visam produkta izveides ciklam

Ikviens Latvijas uzņēmējs var vērsties MNKC un pieteikt savu ieceri atbalsta piesaistei visos jauna produkta/tehnoloģijas izveides posmos. Tie ir šādi:

1. rūpnieciskie pētījumi – sākotnējais posms, kas koncentrējas uz teorētisku zināšanu pielāgošanu un izstrādi. Šie pētījumi palīdz izveidot jaunus materiālus, produktus vai procesus. Rūpnieciskie pētījumi ir kritiski svarīgi, lai uzņēmumi varētu veikt sākotnējo tehnoloģisko iespēju novērtējumu, kā arī pārbaudīt dažādus inovatīvus risinājumus;

2. eksperimentālā izstrāde (vismaz 25% no projekta) – nākamais posms, kurā notiek sākotnējo prototipu gatavošana un testēšana. Tas ietver praktiskus pētījumus un izmēģinājumus, lai radītu konkrētu produktu vai procesu. Šajā posmā produktus pārbauda reālos apstākļos, lai nodrošinātu to atbilstību tirgus prasībām un tehniskajiem standartiem. Eksperimentālās izstrādes fāze ir kritiska, lai pārliecinātos, ka izveidotās tehnoloģijas ir ne tikai teorētiski dzīvotspējīgas, bet arī praktiski piemērojamas;

3. tehniski ekonomiskā izpēte – svarīgs posms, kas nodrošina, ka pirms jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanas tirgū tiek veikta visaptveroša analīze par to dzīvotspēju, izmaksām un potenciālo ekonomisko atdevi. Šī izpēte palīdz uzņēmumiem izprast, vai izstrādātā tehnoloģija ir komerciāli dzīvotspējīga un vai tai ir izaugsmes potenciāls tirgū.

Ieguldījums izaugsmei.

Foto: Publicitātes

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē