Baltijas ministri aicina Briseli ar papildus finansējumu atbalstīt Krievijas tuvumā esošo valstu zemniekus

Baltijas valstis aicina Eiropas Komisiju ar papildus finansējumu no Kopējās lauksaimniecības politikas īpaši atbalstīt tās dalībvalstis, kas saskaras ar vislielākajām grūtībām lauku reģionos un atrodas tiešā agresorvalsts tuvumā, norādīts deklarācijā, ko šodien, 11. aprīlī, Rīgā parakstījuši trīs Baltijas valstu lauksaimniecības ministri.

Rīgā, Zemkopības ministrijā, 10. un 11. aprīlī notika Baltijas valstu lauksaimniecības ministru tikšanās, kurā zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Lietuvas zemkopības ministrs Ignas Hofmans un Igaunijas reģionālo lietu un zemkopības ministrs Hendriks Johanness Terras vienojās par kopīgu nostāju tālākām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK) un citām ES dalībvalstīm par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) nākamajā ES plānošanas periodā no 2028. gada. 

Baltijas valstu ministri arī parakstīja kopīgu deklarāciju "Par EK paziņojumu par redzējumu lauksaimniecības un pārtikas jomā".

Kā norāda Armands Krauze, ir nepieciešama spēcīga un mērķtiecīga lauku attīstības politika, lai nodrošinātu lauku apvidu dzīvotspēju, veicinātu pārtikas nozares noturību un modernizāciju, kā arī sekmētu lauku apvidu ekonomikas ilgtspēju, jo īpaši lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. 

"Tāpēc Baltijas valstis aicina Eiropas Komisiju ar papildus finansējumu no KLP īpaši atbalstīt tās dalībvalstis, kas saskaras ar vislielākajām grūtībām lauku reģionos, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un šo dalībvalstu atrašanos agresorvalsts robežas tiešā tuvumā," tā A. Krauze. 

Kā norādīts ministru parakstītajā deklarācījā, 

"ES austrumu pierobežas reģionu lauku apvidi ir īpaši neaizsargāti Krievijas agresijas kara dēļ pret Ukrainu, steidzami nepieciešams īpašs ES atbalsts, lai novērstu ievērojamo negatīvo ietekmi uz lauku apvidiem un pārtikas nozari".

Armans Krauze arī norāda, ka Baltijas valstu ministri atgādina savu prasību izstrādāt tādu Kopējās lauksaimniecības politiku, kas būtu labāk pielāgota reģionālajām un ekonomiskajām vajadzībām. 

"Turpmāk it visiem plānošanas dokumentiem, kas nosaka to, kāda būs lauksaimniecība un pārtikas ražošana tuvākajā nākotnē, jānodrošina dalībvalstīm lielāka rīcības brīvība finansējuma mērķtiecīgai sadalei. Turklāt Kopējā lauksaimniecības politika ir būtiski jāvienkāršo, samazinot administratīvo slogu lauksaimniekiem."

Ministri atkārtoti uzsver, ka tiešajiem maksājumiem ir izšķiroša nozīme, lai atbalstītu un stabilizētu lauksaimniecības ienākumus lauku saimniecību līmenī. Tādēļ ES beidzot ir jāizlīdzina tiešie maksājumi dalībvalstu starpā, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem ES lauksaimniekiem no 2028.gada, novēršot atšķirīgos un nevienlīdzīgos tiešo maksājumu līmeņus starp ES dalībvalstīm, norādīts deklarācijā.

Baltijas valstu zemkopības ministru sarunas Rīgā, Zemkopības ministrijā 11. aprīlī.

Foto: Publicitātes / Latvijas Mediji

Baltijas valstu lauksaimniecības ministru kopīgajā deklarācijā ministri prasa atsevišķu ES KLP lauksaimniecības nozarei arī nākotnē, kas pašreizējā ģeopolitiskās spriedzes apstākļos nodrošinātu tās galvenā mērķa īstenošanu - pārtikas ražošanu un ES pašnodrošinājumu ar pārtiku. 

Jaunajai KLP jāveicina sociālekonomiski aktīvus dzīvotspējīgus lauku apvidus un paaudžu nomaiņu tajos.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemkopības ministru kopīgās deklarācijas teksts

"Par Komisijas paziņojumu par redzējumu lauksaimniecības un pārtikas jomā"

Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemkopības ministri, diskutējām un vienojāmies par mūsu kopējo nostāju attiecībā uz Komisijas paziņojumu par lauksaimniecības un pārtikas nozaru nākotni. Šajā ziņā mēs:

Novērtējam to, ka Komisija ir atzinusi lauksaimniecību un pārtiku, tostarp zivsaimniecību, par Savienības stratēģiskām nozarēm.

Paužam gandarījumu par Komisijas redzējumu par ES lauksaimniecības un pārtikas nozari kā pievilcīgu un paredzamu nozari nākotnē, kas aptver visplašāko mērķu klāstu, kas ir būtiski, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu, pietiekamus ienākumus lauksaimniekiem, taisnīgu dzīves līmeni lauksaimniecības kopienai, dinamiskus lauku apvidus, spēcīgu lauksaimnieku pozīciju pārtikas ķēdē un ES iedzīvotājiem pieejamu pārtiku, kas ražota ilgtspējīgā veidā, vienlaikus izmantojot tehnoloģiju attīstības iespējas, pētniecību un inovācijas.

Atzīstam, ka nozare demonstrē savu noturību, bet tās dzīvotspēju un ES stratēģisko autonomiju pasliktina pašreizējā ģeopolitiskā spriedze. 

Uzsveram, ka ES austrumu pierobežas reģionu lauku apvidi ir īpaši neaizsargāti Krievijas agresijas kara dēļ pret Ukrainu, steidzami nepieciešams īpašs ES atbalsts, lai novērstu ievērojamo negatīvo ietekmi uz lauku apvidiem un pārtikas nozari.

Uzstājam uz stingras un atsevišķas ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nodrošināšanu lauksaimniecības nozarei, kas pašreizējā ģeopolitiskās spriedzes apstākļos nodrošina tās galveno mērķi - pārtikas ražošanu un pārtikas suverenitāti. Uzsveram vajadzību saglabāt spēcīgu KLP, kas veicina dzīvotspējīgu lauku apvidu un paaudžu nomaiņu, veicina vides un klimata mērķu sasniegšanu, nodrošina sabiedriskos labumus un stiprina bioekonomiku. Uzstājam, ka turpmākajai KLP, lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešami atbilstoši resursi un instrumenti.

Uzsveram, ka KLP tiešajiem maksājumiem ir izšķiroša nozīme, lai atbalstītu un stabilizētu lauksaimniecības ienākumus lauku saimniecību līmenī, ņemot vērā šīs profesijas nepastāvīgo raksturu un tirgus nelīdzsvarotību. Uzstājam uz tiešo maksājumu ārējās konverģences pabeigšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem ES lauksaimniekiem no 2028. gada, novēršot atšķirīgos un nevienlīdzīgos tiešo maksājumu līmeņus starp ES dalībvalstīm. Aicinām tiešos maksājumus arī turpmāk pilnībā finansēt no ES budžeta.

Atkārtoti uzsveram, ka ir vajadzīga spēcīga un mērķtiecīga KLP lauku attīstības politika, kas ir neaizstājams un galvenais instruments, lai nodrošinātu lauku apvidu dzīvotspēju, veicinātu pārtikas nozares noturību, modernizāciju un inovāciju, kā arī veicinātu lauku ekonomikas ilgtspējību, jo īpaši lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Aicinām Komisiju atbalstīt ievērojamu KLP līdzekļu piešķiršanu tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar vislielākajām grūtībām lauku reģionos.

Paužam gandarījumu par Komisijas virzību no obligātajiem nosacījumiem uz politiku, kas vairāk balstīta uz stimuliem. Tikmēr aicinām izveidot līdzsvarotu pieeju starp ekonomiskās, sociālās un vides ilgtspējības prasībām lauksaimniecības nozarē, vienkāršojot un racionalizējot esošās prasības, tostarp pamatdefinīcijas (piemēram, ilggadīgie zālāji), un izvairoties no papildu sloga palielināšanas nozarei.

Uzsveram, ka, lai lauksaimnieki pilnībā izmantotu potenciālu papildu ienākumu avotiem, ir nepieciešams vienkāršs un elastīgs tiesiskais regulējums, piemēram, KLP ierobežojumu atcelšana saimniecībā ražoto biogāzi pārdot tirgū vai sniegt pakalpojumus, izmantojot ar KLP atbalstu iegādāto tehniku/iekārtas.

Atbalstām Komisijas nodomu, kas ir atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem, stingrāk saskaņot ražošanas standartus, ko piemēro importētiem produktiem, jo īpaši attiecībā uz pesticīdiem un dzīvnieku labturību.

Atkārtoti uzsveram, ka turpmākajiem KLP stratēģiskajiem plāniem ir jābūt patiesi stratēģiskiem un jānodrošina lielāka elastība, un uz rezultātiem balstītais KLP īstenošanas modelis ir būtiski jāvienkāršo, samazinot administratīvo slogu lauksaimniekiem, pārtikas un barības uzņēmumiem un saistītajām administrācijām, piemēram, atceļot vienas vienības summas pieeju.

Aicinām izstrādāt KLP politiku, kas ir labāk pielāgota un patiesi respektē valsts un reģionālās īpatnības, ņemot vērā nozares dažādo raksturu.

Uzsveram, ka ir savlaicīgi jāievieš un jāpieņem jauni tiesību aktu priekšlikumi KLP pēc 2027. gada, lai nodrošinātu pietiekamu laiku koplēmuma procedūrai un valstu administrācijām pielāgot savas sistēmas raitai pārejai un īstenošanai.