Šāgada 21. martā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) ikgadējā kopsapulcē notika LBLA valdes un valdes priekšsēdētāja vēlēšanas. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais LBLA politikas eksperts un žurnāla "Bioloģiski" galvenais redaktors Raivis Bahšteins.

"Laikā, kad Eiropas dienaskārtībā ienākusi kara trauksme un bioloģiskās pārtikas tirgus pēc 20 gadu augšupejas ir piebremzējies, jāmeklē iespējas turpināt attīstīt bioloģisko nozari Latvijā. Gan bioloģiski apsaimniekotās zemes platības īpatsvara pieauguma ziņā, gan papildinot Latvijā ražotās bioloģiskās produkcijas klāstu un kāpinot apjomu. Bioloģiskajiem ražotājiem ir jāsaņem cienīga samaksa par saražoto produkciju, kas atspoguļo ieguldīto darbu," pēc ievēlēšanas teica jaunais LBLA vadītājs. Par to, kā šobrīd sokas bioloģiskās lauksaimniecības nozarei un vai tās attīstībai veltītie instrumenti ir gana efektīvi, "Agro Topa" sarunā ar Raivi Bahšteinu.

Kā jūties jaunajā amatā, nomainot ilggadējo LBLA vadītāju Gustavu Norkārkli?

No vienas puses, jūtos labi, jo asociācijā darbojos jau gandrīz piecus gadus, tāpēc nozare man nav sveša. Esmu pats visos nozarē notiekošajos procesos piedalījies. Bet, no otras puses, protams, ir jābūt gatavam, ka tikšu salīdzināts ar Gustavu Norkārkli, kurš LBLA priekšgalā bija 15 gadu. Tas ir liels izaicinājums. Ne viens vien man jau ir jautājis, kā tad ir iekāpt Gustava kurpēs? Taču katrs cilvēks ir citādāks, un nevienam nav jākāpj otra kurpēs, ja ir savas. Strādāšu, un tad jau redzēsim, ko varu dot šai nozarei un ko tā var dot man. Turklāt Gustavs aizvien ir pieejams ar savu padomu un atbalstu.

Kas šobrīd notiek ar bioloģisko lauksaimniecību un tās attīstību, ņemot vērā gan Zaļā kursa uzstādījumus, gan lauksaimnieku protestos panāktās atkāpes no šā kursa?

Kad apmēram pirms četriem gadiem ES izsludināja jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) zaļās stratēģijas, tostarp "No lauka līdz galdam", visapkārt skanēja fanfaras, ka nu tik būs – līdz 2030. gadam 25% lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platību būs bioloģiskās, par 50% tiks samazināts pesticīdu, bet par 30% – minerālmēslu lietojums utt. Sākotnēji visi šie mērķi tika apsveikti kā pareizi un reāli sasniedzami. Protams, bija arī pretinieki, taču virziens tika nosprausts pārliecinoši. Ar laiku oponentu radās aizvien vairāk. Acīmredzot ne visiem vides prasības ir pieņemamas. Un tas bija uzskatāmi redzams arī nesenajos lauksaimnieku protestos, kas arī lielajās ES dalībvalstīs lielā mērā bija vērsti tieši pret šīm prasībām.

Nebūt neapšaubu, ka protestiem nebija pamata. Bija prasības, kas tiešām ir aktuālas visiem lauksaimniekiem. Piemēram, prasība pēc vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem, prasība pēc godīgas, ieguldītajam darbam atbilstošas samaksas par lauksaimnieka saražoto produkciju, tostarp bioloģisko.