"Zemnieku saeima" aicina premjeri Eiropadomē iestāties par KLP kā atsevišķu politiku ar ES līmenī noteiktu budžetu

Biedrība "Zemnieku saeima" aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) Eiropadomes sanāksmes laikā, kas notiks ceturtdien un piektdien, 21. martā, Briselē, iestāties par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) kā atsevišķu politiku ar atsevišķu, Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktu budžetu.

Biedrības pārstāvji norādīja, lai gan Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas atzīst lauksaimniecības stratēģisko lomu, kā arī ES Padomes un Komisijas vadlīnijās 2024.-2029. gadam ir uzsvērts lauksaimnieku ieguldījums Eiropas sabiedrībā un ekonomikā, 

"Zemnieku saeima" ir nobažījusies par ierosinājumu apvienot Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmas vienā finansējuma sadales mehānismā, izveidojot vienotu ES fondu.

Tāpat organizācijā atzīmē, ka šā gada februārī Eiropas lauksaimniecības un lauksaimniecības kooperatīvu organizācija "Copa-Cogeca", kuras biedri ir arī Latvijas lauksaimnieku organizācijas, kopā ar 28 citām ES līmeņa lauksaimniecības un pārtikas nozares organizācijām nosūtīja ES vadībai vēstuli par šī priekšlikuma riskiem.

Valters Zelčs, lauksaimniecības eksperts.

Foto: No personiskā arhīva

"Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts Valters Zelčs pauž uzskatu, ka šāds solis faktiski iznīcinātu kopējo lauksaimniecības politiku, vienlaikus apdraudot saimniecību dzīvotspēju, lauku apdzīvotību un pārtikas drošību gan Latvijā, gan visā ES.

"Lēmumi, kuri tuvākajos gados tiks pieņemti saistībā ar nākamo Eiropas daudzgadu budžetu faktiski atbildēs uz jautājumu - būt vai nebūt Eiropas lauksaimniecībai," norāda Zelčs.

Viņš arī atzīmē, ka pēdējos gados Eiropas lauksaimniecības politika ir mēģinājusi savienot divas nesavienojamas lietas - no vienas puses ar dažādiem regulējumiem uzlikusi pasaulē augstākās pārtikas ražošanas prasības, būtiski ceļot ražošanas izmaksas. No otras - pieprasījusi maksimāli lētu pārtiku patērētājam.

"Šādas politikas rezultātā pārtikas ražotāji Eiropā ir nolikti punktā, kur pēdējos piecus gadus faktiski ir darbojušies ar mīnusu.

Un vienīgais, kas saimniecības notur "virs ūdens", ir ES tiešmaksājumi," min Zelčs.

Viņš norāda, ka, likvidējot Eiropas KLP, tiks likvidēta arī pārtikas ražošana, kas ir fundamentāli svarīga Eiropas drošībai.

"Esam redzējuši kā [Krievijas] diktators [Vladimirs] Putins pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šantažēja Eiropu un citus reģionus ar enerģētikas un pārtikas plūsmām. Pretstatā enerģētikas sektoram, kur ES trīs gadus pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā joprojām nespēj pilnībā "nokāpt no Krievijas energoresursu adatas", Eiropas ilgstošās investīcijas lauksaimniecības politikā demonstrējušas izcilu rezultātu. Putina mēģinājumi izmantot pārtiku kā ieroci pret Eiropu nedarbojās," atzīmē Zelčs.

Viņš arī atgādina, ka papildus ārējās drošības aspektam investīcijas KLP ir nodrošinājušas vēsturiski zemākās pārtikas cenas attiecībā pret ienākumu līmeni Eiropas iedzīvotājiem. Turklāt ES ražotā pārtika vērtējama kā globāls etalons pārtikas drošuma, tīrības un zemās vides ietekmes aspektos.

Eiropadomes sanāksmē Latvija iestāsies par Eiropas sniegtā atbalsta Ukrainai apmēra kāpināšanu.

Vienlaikus ES daudzgadu finanšu shēmas (MFF) sadaļā gaidāma diskusija par daudzgadu budžeta prioritātēm un struktūru, bet migrācijas sadaļā iespējama diskusija par progresu līdzšinējo Eiropadomes lēmumu migrācijas jomā ieviešanā, īpaši par sadarbību ar trešajām valstīm.

Papildus varētu arī pārrunāt jautājumu par ilgtspējīgu okeānu pārvaldību ar skatu uz gaidāmo ANO Okeānu konferenci un Eiropas Okeānu paktu, kā arī par multilaterālismu, tai skaitā sadarbību ar ANO.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā. Biedrības biedri ir 826 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 6000 darbinieku.