8 °C
Veikti grozījumi Lauksaimniecības konsultatīvās padomes (LKP) nolikumā, tādējādi nodrošinot, ka LKP sēdes pārraidīs tiešraidē to videoieraksts būs publicēts Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē.
Izmaiņas nepieciešamas, lai visiem lauksaimniekiem uzlabotu pieejamību informācijai un nodrošinātu lēmumu pieņemšanas atklātumu.
LKP nolikums jau pašlaik paredz iespēju nodrošināt sēdes audioierakstu, ja tas nepieciešams padomes protokola pilnvērtīgai sagatavošanai. Paredzēts, ka sēžu videoieraksti ZM tīmekļvietnē glabājami līdz attiecīgā daudzgadu KLP plānošanas perioda beigām un, sākoties jaunam periodam, tos no tīmekļvietnes izņem un izdzēš.
"Atsaucāmies pašu lauksaimnieku ierosinājumam publiskot sēdes, lai iespējami vairāk lauksaimnieku varētu nepastarpināti sekot sēžu gaitai un lēmumu, it īpaši svarīgu lēmumu pieņemšanai. Ņemot vērā to, ka Kopējā lauksaimniecības politika un tās īstenošanas ir ļoti sarežģīta, iespēja seko sēžu norisei ļauj katram lauksaimniekam iesaistīties lauksaimniecības politikas īstenošanā. Sēžu publiskošana sniegs caurskatāmību lēmumu pieņemšanā ne vien lauksaimniekiem, bet ļaus jebkuram interesentam ieskatīties lēmumu tapšanas procesā lauksaimniecībā, ko es pilnīgi noteikti atbalstu,” atzīst zemkopības ministrs Armands Krauze.
Ar grozījumiem arī noteikts, ka jebkurš LKP loceklis uz padomes sēdi var pieaicināt citu, bet tikai vienu personu no pārstāvētās nevalstiskās organizācijas, ja šai personai ir padziļinātas zināšanas konkrētā padomes sēdes jautājumā. Par vienu izskatāmo jautājumu pieaicināma ne vairāk kā viena persona.
Ar grozījumiem precizēts, ka atklātā sēdē var atsevišķus apspriežamos jautājumus izskatīt slēgti, bet šo jautājumu slēgtai organizēšanai ir jābūt pietiekami argumentētai.
Paredzams, ka slēgti jautājumi drīkst veidot ļoti mazu daļu no kopējo izskatāmo jautājumu daudzuma.
Grozījumi arī noteic, ka slēgti izskatāmajiem jautājumiem netiek nodrošināta ne tiešraide, ne videoieraksts.
Lauksaimniecības konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt līdzsvarotas lauksaimniecības nozares attīstības politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā. Padomē pārstāvētas dažādu darbības veidu organizācijas un tādējādi arī dažādas saimniecības, piemēram, kooperatīvos esošās, bioloģiskajā jomā strādājošās, jauno lauksaimnieku saimniecības, mazās saimniecības, kapitālsabiedrības, kā arī pārtikas nozares uzņēmumi.
