Skaistkalnes pagasta SIA "Pienjāņi", prestižās nozares balvas "Sējējs" laureāts nominācijā "Bioloģiskā lauku saimniecība", prasmīgi un veiksmīgi ar bioloģisko metodi apsaimnieko Latvijā vislielāko bioloģisko ābeļdārzu, kas plešas 37,9 ha platībā un ir valstī trešais lielākais komerciālais ābeļdārzs.
SIA "Pienjāņi" agronome INESE SKRĒBENA augļkopības nozarē darbojas kopš 1989. gada, kad šķirņu salīdzināšanas stacijā Bauskā pētīja ābeļu šķirņu piemērotību vietējiem apstākļiem. SIA "Pienjāņi" agronomes amatā viņa ir kopš 2016. gada. Intervijā "Agro Topam" viņa pamato SIA "Pienjāņi" izvēlēto uzņēmējdarbības modeli.
Kāds bija SIA "Pienjāņi" ceļš līdz vislielākā bioloģiskā ābeļdārza izveidei?
Saimniecība ir dibināta 2009. gadā ar mērķi saimnieka priekam izveidot sidra ābolu šķirņu dārzu un ražot sidru. Pirmie stādījumi bija trīs hektāru platībā. Ātri vien bija jāsecina, ka tehnikas un agregātu izmantošana tik mazā platībā nav saimnieciska. Saimnieks ieguldīja naudu zemes pirkumā un stādīja arī deserta ābolu šķirnes. Tā "Pienjāņi" izauga līdz vislielākajam bioloģiskajam ābeļdārzam. Līdz šim dārzs pieauga par aptuveni pieciem hektāriem gada laikā. Patlaban esam sasnieguši, mūsuprāt, optimālo lielumu, lielāki par 40 ha nekļūsim. Mums ir arī bumbieru dārzs pusotra hektāra platībā. Kopš 2017. gada darbojas arī moderna glabātava ar 500 tonnu lielu ietilpību. Sidra dārzs patlaban ir izaudzis līdz sešu hektāru platībai. Sāk ražot jaunās sidra ābolu šķirnes. Kopš 2021. gada savā ražotnē paši ražojam, testējam un meklējam dažādas sidra garšas. Ir izveidots mūsu produktu – deserta ābolu, sidra un ābola sulas – zīmols "Jēpis".
Pastāstiet par audzēto ābolu šķirņu izvēli.
Saimniecības darbības sākumposmā un arī patlaban notiek sadarbība ar AS "Pūres dārzkopības un izmēģinājumu stacija" un ar Dārzkopības institūtu Dobelē. Sākumā izvēlētās šķirnes potēja uz 'Antonovka' šķirnes potcelma. Bija pašu potētas un pašu brāķētas šķirnes.
Dārzā aug galvenokārt angļu un Latvijas sidra šķirnes, kā arī šķirņu numuriņi. Sidra āboli atšķiras ar rūgtumu un sīvumu. Tie lielākoties ir skābi sīvi, bet citi ir arī saldi un patīkami. Šķirņu ir daudz un dažādas. Saka – ēdamas, tomēr nav, ir apakšā sīvums un sidram vajadzīgie cukuri. Sidra darīšanai ļoti svarīga ir augļu gatavība, tas ir, lai tajos būtu izveidojies cukurs. Sidra ābolu gatavību nosaka ar atšķaidīta joda šķīdumu – ābolu pārgriež uz pusēm un griezuma vietā smidzina šķīdumu. Ja pēc kāda laika uz gaiši zilā smidzinājuma ābola vidū neparādās balts vienlaidu laukums, tad auglim vēl ir jāgatavojas.