Kazdangas pagasta šķirnes gaļas liellopu saimniecība SIA "Rukši" izveidojusi Latvijā vislielāko Herefordas šķirnes gaļas liellopu ganāmpulku un kautuvi, kur ar bioloģiskām metodēm pašu ganāmpulkā ražoto un nogatavināto gaļu iepako un sūta pircējiem. Patlaban SIA "Rukši" īsteno ganāmpulka paplašināšanu un būvē jaunu teļu novietni 300 dzīvniekiem. Saimnieki Iveta Vinge–Petersena un Pers Vinge–Petersens intervijā "Agro Topam" vērtē gaļas liellopu nozares izaicinājumus.

SIA "Rukši" ir izveidojusi Latvijā vislielāko Herefordas šķirnes ganāmpulku, esat starp četriem Latvijas vislielākajiem gaļas liellopu audzētājiem. Kāds bija gājums līdz šim sasniegumam?

Pers Vinge–Petersens: Darbības sākumā bijām iecerējuši darboties ar cūkkopību. Saimniecības izvēlētais nosaukums ir apstiprinājums šai iecerei. Ap gadsimta miju daudzi cilvēki iebilda cūku kompleksa būvniecībai, tāpēc ieceri par liela kompleksa būvniecību atmetām. Bet vairākus simtus cūku audzējām līdz laikam, kad Kurzemē postošo nāves pļauju sāka Āfrikas cūku mēris. Pirkām zemi, blakus bija kaimiņa pļava. Viņš interesējās, ko mēs darīsim, un aicināja pāris govis laist ganībās. Viņš pieskatīšot, būšot visiem labi.

Tolaik Latvijā normālu steiku nevarēja nopirkt, tāpēc lēmām, ka vedīsim no Dānijas piecas Herefordas šķirnes govis un vienu bulli.

Kāpēc izvēlējāties Herefordas šķirni?

Saņēmu no eksperta ieteikumu, ka šīs šķirnes dzīvnieki augot un barojoties paši, nekas neesot jādara. Uztaisīju aploku, laidām ganībās un pāris gadu par saviem lopiņiem aizmirsām. Pēkšņi kaimiņš atkal zvana, teic, ka govju esot pārāk daudz un viņš baidoties no buļļa, kā arī atsakoties no ganāmpulka pieskatīšanas. Atradām citus kaimiņus, kuri uzņēmās atbildību par nu jau lielāku ganāmpulku.

Atkal aizritēja pāris vai vairāk gadi, un 2010. gadā zvanīja šis otrs kaimiņš un teica, ka ar tik lielu ganāmpulku vairs netiek galā, lai es pats audzējot savus dzīvniekus.