Zilupē, kur paredzēta aizsardzības resora pārstāvju un vietējo iedzīvotāju tikšanās, ierodos kādu brīdi ātrāk.
Vietējiem stāstīs par Pretmobilitātes likumu, kas skars nedaudz vairāk par 1000 saimniecībām 450 kilometru garumā pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Izmantoju pauzi, lai pirmo reizi klātienē kaut nedaudz apskatītu šo apdzīvoto vietu, kas pilsētas tiesības ieguvusi neatkarīgajā Latvijā 1931. gadā. Toreiz, kā varu spriest, tā bijusi pilsēta ar noteiktām cerībām uz attīstību. Liela nozīme tās dzīvē bijusi Latvijas armijas klātbūtnei, tās bijušas papildu darba vietas, taču ne mazāk svarīgs bijis Zilupē izvietotā kājnieku pulka ieguldījums multikulturālas vides izveidošanā. 1935. gadā šeit dzīvojuši 472 latvieši, 471 ebrejs, 362 krievi, 180 baltkrievi, 54 poļi, 11 vācieši, 10 lietuvieši un seši citu tautību pārstāvji, kopumā 1566 cilvēki. Pēc nepilniem 90 gadiem iedzīvotāju etniskā sastāva ziņā Zilupe kļuvusi par viskrieviskāko pilsētu Latvijā – 54% krievu, 26% latviešu,10% baltkrievu, 2% poļu, 2% ukraiņu un 6% citu tautību. Varbūt tādēļ līdzās pilsētas skvēram netraucēti joprojām atrodas divi pieminekļi Otrajā pasaules karā kritušajiem sarkanās armijas karavīriem.
Miera laikā nemīnēs
Ap četrdesmit cilvēku, pārsvarā sievietes, ar interesi noklausās visos runātājos. Galvenie stāstītāji ir trīs – aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku apvienotā štāba pulkvedis Andris Rieksts un Ludzas novada mērs, arī zemessargs Edgars Mekšs. Iespējams, ka šis apdraudējuma laiks var sniegt noteiktu labumu, jo pamudinās pārējos Latvijas novadus, sākot jau ar lielo centru Rīgu, beidzot apzināties un novērtēt Latgales nozīmi. To savā runā norādīja ministrs, nodēvējot Latgali par stratēģisku rajonu.
Pretmobilitātes likums nosaka, ka aizstāvēšanos paredzēts sākt nevis tikai no Rīgas apkaimes, bet jau šeit. Aizstāvēts tikšot katrs pirmais Latvijas teritorijas centimetrs, ja šāda vajadzība radīšoties.
Pagaidām līdz brīdim, kamēr nav liecību par abu agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas tiešu gatavošanos uzbrukumam, robežas josla netiks mīnēta. Pašreiz ir uzsākta betona šķēršļu, tostarp tā saukto pūķa zobu, prettanku ežu un cita aprīkojuma izvietošana reģionā. Bruņotie spēki veikuši izpēti un noteikuši, kuri ir tie koridori, kuros jāizvieto šķēršļi. Uz šiem koridoriem kara gadījumā tikšot novirzīti pretinieka spēki un tur arī iznīcināti. Būtiski, pēc A. Sprūda teiktā, esot saprast, par cik lielu teritoriju ir runa un cik daudzus cilvēkus skars Pretmobilitātes likuma ieviešanas dēļ īstenotā zemju atsavināšana. Runa esot par 30 kilometru joslu 450 kilometru garumā pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, tās platība ir 1,3 miljoni hektāru. No tiem paredzēts atsavināt nedaudz vairāk par 2000 hektāru, un tas attieksies uz nedaudz vairāk kā 1000 saimniecību. Salīdzinājumam ministrs minēja jaunveidojamo Sēlijas poligonu, kura platība ir 25 tūkstoši hektāru.
Īpaši svarīgi esot saprast, uzsvēra ministrs, ka lielākoties atsavināšana varētu attiekties uz noteiktu daļu, ne visu īpašumu. Turklāt tas neattieksies uz ēkām, kas paliks līdzšinējo saimnieku rokās. Par to, kāds būs kompensācijas apjoms, lems un vienosies aizsardzības resora pārstāvji un saimnieki.
Šķēršļi vien robežu nenosargās
Bijušais Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis A. Rieksts sacīja, ka viņam labi zināms, kurās vietās tiks izvietoti šķēršļi, tāpat esot nolemts, kur tiks uzglabātas mīnas. Bruņotie spēki uz robežas stiprināšanu skatoties kā uz māju, kurai tiek ieliktas tik izturīgas durvis, ka pa tām neviens nelūgts ciemiņš viegli nespēs iekļūt. Taču šķēršļi vieni paši robežu nenosargās, tiks izmantotas bruņoto spēku spējas – netiešais uguns atbalsts, droni un citi ieroči. To pašu līdzīgi Latvijai tagad dara arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā. "Mēs esam gatavi cīnīties par katru zemes centimetru. Esmu pārliecināts, ka uz to skatās arī otrā pusē un skaidri redz, ka šai mājai ir dzelzs durvis," teica pulkvedis.
Pretmobilitātes likums bijis ļoti nepieciešams, uzskata Ludzas novada vadītājs E. Mekšs.
Tagad svarīgi, lai īpašnieki, uz kuru zemes paredzēts veidot pretmobilitātes šķēršļus, būtu apmierināti ar piedāvāto kompensāciju. Ludzas novadā plānots atsavināt aptuveni 100 hektāru.
Vai neierobežos saimniecisko darbību?
Tas bija viens no svarīgākajiem jautājumiem, kādu ministram un pārējiem viesiem uzdeva Zilupē un divas stundas vēlāk arī novada centrā Ludzā. No atbildēm izriet, ka robežas nostiprināšanai nevajadzētu ietekmēt saimniecisko darbību. "Mēs tieši gribam parādīt, ka ir droši šeit investēt, droši dzīvot. Tas dod signālu, lai cilvēki brauktu uz šejieni," teica ministrs. Tiekot veidota infrastruktūra, atbalstīti Latgales mediji, nevalstiskās organizācijas, plānota kadetu skolas atvēršana Rēzeknē, un tas viss rādot ieceri attīstīt reģionu.
E. Mekšs atzina, ka kopējā drošības situācija uztraucot daudzus un tas nav pārsteigums, jo dzīvojam blakus agresorvalstij. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā atstājis ietekmi uz novadu – būtiski samazinājies tūrisms. Pirms 2022. gada tie bijuši tūristi no Krievijas, tagad nepieciešams piestrādāt pie cita veida tūrisma. "Karš mūs ietekmē. Pašreiz nav pretendentu, kas vēlētos nākt uz šejieni un sākt uzņēmējdarbību. Vēlamies, lai atgrieztos mūsu jaunieši, kas tāpat kā citur dodas uz lielām pilsētām. Taču svarīgi saprast, ka pats galvenais ir drošība," teica novada mērs.
10.1 °C
































































































































































































































