Valsts mežos nākamajos piecos gados varēs izcirst par 9,5% mazāku platību

Valdībā otrdien noteica, ka 2026.-2030. gada periodā valstij piederošajos mežos kokus varēs cirst 81 998 hektāru platībā, kas ir par 9,5% jeb 8592 hektāriem mazāk nekā iepriekšējā - 2021.-2025. gada periodā.

Zemkopības ministrijā (ZM) skaidro, ka viens no platības samazinājuma iemesliem ir meža platību palielināšanās, kurās nav atļauta galvenā cirte. Salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes aprēķinu platība, kas nav iekļauta aprēķinos galvenās cirtes aizlieguma dēļ, ir palielinājusies - iepriekš tā veidoja 219 000 hektārus, bet patlaban veido 301 212 hektārus no valstij piederošajiem mežiem.

Ministrijā skaidro, ka maksimāli pieļaujamās koku ciršanas platības noteikšanas 

mērķis ir regulēt koksnes ražas novākšanu valsts mežos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un stabilu, kā arī prognozējamu koksnes produktu piegādi, 

ievērojot esošos dabas aizsardzības un rekreācijas vajadzībām noteiktos meža apsaimniekošanas ierobežojumus.

Tostarp AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajos mežos visām koku sugām maksimāli pieļaujamais ciršanas platības 2026.-2030. gada periodā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, samazināsies par 8464 hektāriem un būs 77 211 hektāri.

LVM bērzu ciršanas platības samazināsies par 5791 hektāru un būs 24 706 hektāri, priežu ciršanas platības samazināsies par 1582 hektāriem un būs 28 795 hektāri, egļu ciršanas platības samazināsies par 491 hektāru un būs 12 442 hektāri, apšu ciršanas platības saruks par 460 hektāriem un būs 6073 hektāri, ošu ciršanas platības samazināsies par 147 hektāriem un būs 75 hektāri, bet melnalkšņu ciršanas platības samazināsies par 12 hektāriem un būs 5007 hektāri. Vienlaikus ozolu maksimālā ciršanas platība pieaugs par 18 hektāriem un būs 115 hektāri.

Patlaban galvenās cirtes vecumu LVM apsaimniekotajos mežos visu koku sugām sasniegušas mežaudzes 238 582 hektāru platībā. Tostarp galvenās cirtes vecumu sasniegušas priežu mežaudzes 109 771 hektāra platībā, bērzu mežaudzes 68 830 hektāru platībā, egļu mežaudzes 21 506 hektāru platībā, apšu mežaudzes 21 492 hektāru platībā, melnalkšņu mežaudzes 15 990 hektāru platībā, ozolu mežaudzes 647 hektāru platībā, bet ošu mežaudzes 347 hektāru platībā.

Savukārt 2026.-2030. gada periodā galvenās cirtes vecumu LVM apsaimniekotajos mežos sasniegs visu koku sugu mežaudzes 58 736 hektāru platībā. Tostarp galvenās cirtes vecumu sasniegs priežu mežaudzes 32 620 hektāru platībā, bērzu mežaudzes 15 997 hektāru platībā, egļu mežaudzes 7585 hektāru platībā, melnalkšņu mežaudzes 2018 hektāru platībā, apšu mežaudzes 1399 hektāru platībā, ozolu mežaudzes 59 hektāru platībā, kā arī ošu mežaudzes 57 hektāru platībā.

Ministrijā skaidro, ka maksimāli pieļaujamo koku ciršanas platību nosaka katram valsts mežu valdītājam, tostarp ZM, atsevišķi izdalot koku ciršanas platības LVM un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes dibinātajai publiskajai aģentūrai "Meža pētīšanas stacija", kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Aizsardzības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai.

Ciršanas platību aprēķiniem tiek izmantota Meža valsts reģistra aktuālā informācija, kas ietver meža īpašnieku sagatavotus un Valsts meža dienesta (VMD) apstiprinātus datus, tostarp meža platību, valdošo koku sugu, mežaudzes vecumu, koku krāju un citus datus par mežaudzēm, kā arī normatīvos noteiktos aprobežojumus mežaudžu apsaimniekošanai.

VMD maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes platības aprēķinā ietverti 1,43 miljoni hektāru valstij piederošo mežu, tostarp 1,365 miljoni hektāru LVM apsaimniekošanā esošie meži, 24 291 hektāri VARAM ministrijas valdījumā esošie meži, 25 435 hektāri aģentūras "Meža pētīšanas stacija" apsaimniekošanā esošos valsts zinātniskās izpētes meži, 13 334 hektāri Aizsardzības ministrijas valdījumā esošie meži, kā arī 2349 hektāri Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošie meži.

Ministrijā akcentē, ka Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopos, kas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un citām atbilstoši normatīviem izveidotām dabas aizsardzības teritorijām, nav noteikts galvenās cirtes aizliegums, tāpēc nav juridiska pamata tos izslēgt no maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes platības aprēķina. Kamēr ES nozīmes biotopam ar normatīviem nav noteikts aizsardzības statuss, biotopa aizsardzība ir meža īpašnieka brīva griba.

Tomēr valsts mežu apsaimniekošanā ir ņemts vērā, ka ES nozīmes biotopi ir jāsargā, un ES nozīmes biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa veicināšanai LVM meža apsaimniekošanas plāns paredz projektā "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" kartēto ES nozīmes biotopu brīvprātīgu aizsardzību ārpus esošajām un sabiedriskajā apspriešanā nodotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem vismaz 55 000 hektāru platībā.

Koku ciršanas apjomu galvenajā cirtē valsts mežos uzrauga VMD, izsniedzot atsevišķu apliecinājumu koku ciršanai. VMD administrē ciršanas apjoma nepārsniegšanu pēc platības.

Ministru kabineta (MK) protokola lēmumā ZM sadarbībā ar VARAM uzdots nodrošināt īpaši aizsargājamo teritoriju "Natura 2000" noteikšanu, lai ES nozīmes biotopiem sasniegtu atbilstību Eiropas Komisijas vadlīnijām par biotopiem - veci vai dabiski boreāli meži, veci jaukti platlapju meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, kā arī purvaini meži un aluviāli meži, tostarp aluviāli krastmalu un palieņu meži. Zemkopības ministram pēc saskaņošanas ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru līdz 2025. gada 1. jūlijam MK būs jāiesniedz grozījumi attiecīgajos normatīvos.

Tāpat protokola lēmumā ZM uzdots izstrādāt un līdz 2025. gada 31. martam iesniegt izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu par esošās ciršanas platību valsts mežos ietekmi uz 2030. gada zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora klimata mērķiem, kā arī iespējām palielināt šo ieguldījumu.